3.2 °C
79. gadā notikušā vulkāna Vezuva izvirduma rezultātā pilnībā iznīcinātā senā romiešu pilsēta Pompeji kļuvusi par cilvēka dzīves niecīguma un neaizsargātības simbolu dabas spēku priekšā.
Visi jaunākie pētījumi pamatā veltīti sociālajai stratifikācijai, jo sevišķi saistībā ar zemākajām šķirām, kas veidoja lielāko daļu tā laika Pompeju iedzīvotāju masas. Turpinot izrakumus, pētniekiem atklājies skats uz lielā mērā neiedomājami nabadzīgajiem dzīves apstākļiem, kādos tur nācies dzīvot sabiedrības trūcīgākajiem ļaudīm. Vispirms jau tā ir kāda ārkārtīgi šaura telpa, kas iemantojusi nosaukumu “ceptuve–cietums”, kur vienādi drausmīgos apstākļos bija spiesti strādāt gan ēzeļi, gan par vergiem padarīti cilvēki.
Šī vieta bija pārsteidzoši neliela un slēgta telpa, kur ēzeļi un vergi ne tikai ikdienā strādāja, maļot miltus un cepot maizi, bet turpat arī gulēja, iespējams, nekad nemaz nepametot šo telpu. Vienīgais gaismas avots tur bija neliels un aizrestots logs, kas turklāt veda tikai uz kādu no ēkas blakus istabām. Katrā ziņā no šā loga nebija redzama ārpasaule, un tas vēl vairāk uzsvēra šajā telpā faktiski ieslodzīto būtņu neapskaužamo izolāciju.
Tostarp darba apstākļus tā laika dzirnavās gana spilgti aprakstījis 2. gadsimta autors Apūlijs savā grāmatā “Zelta teļš”, kur viņš strādājošos attēlojis iekaltus ķēdēs, ietērptus skrandās un nepārejoši asarojošām acīm, kā arī viscaur klātus atbaidošu miltu pelnu kārtu. Šādiem apstākļiem bija pakļauti ne tikai vergi, bet arī ar viņiem cieši kopā turpat esošie ēzeļi. Apūlijs aprakstījis šo allaž pusbadā turēto dzīvnieku sānus, kas no nepārtrauktās sišanas bija klāti dziļām brūcēm līdz pat ribu kauliem, deformētām kājām un to pēdām no nepārtrauktas vienveidīgās riņķošanas, un to ādu klāja atbaidošas ēdes.
Pompeju arheoloģiskā parka direktors Gabriels Cuhtrīgels paudis, ka dzelzs restes “ceptuves–cietuma” lodziņā gluži noteikti bija ierīkotas tāpēc, lai novērstu paverdzināto strādājošo bēgšanas mēģinājumus. Šaurajā darba telpā vēl bija ierīkotas četras kompakti novietotas maltuves, un grīdā ap tām pusaplī bija dažāda dziļuma padziļinājumi, kas acīmredzami kalpojuši tam, lai dzīvnieki nepaslīdētu un saglabātu, ja tā var izteikties, kustību horeogrāfiju.
Aptauja
Kā jūs visbiežāk taupāt naudu ikdienā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
