1926. gada 6. martā. Pirms 100 gadiem laikraksti ziņoja, ka Satiksmes ministrijas Pasta un telegrāfa departamenta komisija šajās dienās pārbauda un pieņem jaunos, ASV ražotos metāla konstrukcijas radiosakaru torņus, kas bija uzslieti klajumā, Rīgas nomalē, ko toreiz pazina kā Šampetri, bet tagad kā Šampēteri.

Reklāma

Jūrkalnes ielas apkaimē, uz bijušās Šampētera muižas zemes kopš 1925. gada tapa Rīgas radiotelegrāfa raidošā stacija sakariem ar Rietumeiropu. Pastāvošais Rīgas radiotelegrāfa raidītājs Pārdaugavā, Kuģu ielā spēja uzturēt sakarus ar Somiju, Zviedriju un kuģiem Baltijas jūrā, taču lielākiem attālumiem vajadzēja ko jaudīgāku. Stacijai Šampēterī iegādājās 11 hektāru platību. "Jo mitrāka zeme un lielāks klajums, jo stacija darbojas labāki," skaidroja avīzēs. Vispirms šajā vietā 1925. gada rudenī pabeidza pusotrstāvīgu iekārtu un administrācijas ēku.

Torņi jeb masti bija 76,5 metru augsti un skaitījās augstākās būves, kādas jaunajā Latvijas valstī uzslietas. Konstrukcijas piegādāja Londonas firma "International Standard Electric Corporation". Latvijai tās izmaksāja 54 tūkstošus latu. Ar konstrukciju montāžu inženiera Paula Ķirpita vadībā nodarbojās vietējais darbaspēks, ko bija nolīgusi būvuzņēmēja Jāņa Ozoliņa firma, kas apņēmās veikt darbus par 14 tūkstošiem latu. Diemžēl pavasarī, jau pēc torņu nodošanas, izrādījās, ka Ozoliņš palicis parādā apakšuzņēmējiem. Sākās skandāls, ko pavadīja runas, ka Šampētera radiomastu iepirkuma maksa esot bijusi pārmērīgi augsta, tāpēc lietu vēl pārbaudīja Valsts kontrole.

30. gados Šampētera antenu laukā jau slējās pieci torņi. Nākamos vairs neiepirka ārzemēs. Tos pēc inženiera Remberta Martinsona projekta uzslēja no koka. Turklāt tie bija jau 79 metrus augsti un tika apgalvots, ka tās esot augstākās koka konstrukcijas pasaulē. Viens tornis izmaksāja vien astoņus tūkstošus latu.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gada rudenī Šampētera torņus, atkāpjoties no Rīgas, saspridzināja vācieši. Pēc kara teritoriju pārņēma PSRS armija. Antenas atjaunoja, un tas bija militārs sakaru objekts aiz augstas dēļu sētas, kas gan nenoslēpa torņus. Tāds šis objekts saglabājās līdz 90. gadu sākumam, kad antenu lauku demontēja, bet teritoriju apbūvēja.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Zemgales Balss", 1926. gada 6. martā

Plūdi Kandavā. Kandavai draud ārkārtīgas plūdu briesmas, kādas vecie kandavieši neatceras redzējuši. Daudzas ielas galīgi pārplūdušas, tā ka satiksme pa tām pārtraukta. Ūdens vadi ar ielas netīrumiem aizsērējuši, un ūdens aizplūst uz Abavu pa ielām, padarīdams tās kājnieku satiksmei nederīgas. Vietām izskaloti trotuāri. Zemākie dzīvokļi un veikali pieplūduši. Daži veikalnieki ar talceniekiem pūlas ūdeni no veikaliem izsmelt. Vairākas ceptuves pārtraukušas darbību, jo tās pieplūdušas un maizes mīcamie trauki peld ūdenī. Abavas upē ledus ceturtdien vairāk vietās sakustējies un ūdens stipri cēlies. Apdraudēts ir šosejas un zemes ceļu valdes tilts pie Sabiles. Arī Aiviekstes upē sagaida drīzu ledus iešanu. No ledus un plūdiem apdraudēts tilts pāri Aiviekstei, Glāzmankas miesta tuvumā. Pieprasīta spridzinātāju komanda. Plūdus drīzumā sagaida arī Lubānes un Alūksnes ezeru rajonos, kur daudz sniega, un Aiviekstes baseina rajonā. Kurzemes dienvidrietumu rajonā sniegs nokusis.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu