2022. gada vasarā pētnieki nāca klajā ar paziņojumu par kādu ļoti savdabīgu tikko atklātu lavīnu, kas uzskatāma par šobrīd visgarāko pasaulē. Šis atklājums veikts nejauši dažus gadus pēc nelāgās katastrofas Kongo, un virkne dažādu ar to saistītu secinājumu ekstrapolējas uz visu patlabanējo globālo situāciju. Runa ir par lavīnu Atlantijas okeāna dibenā, kas potenciāli varot izraisīt vispasaules kolapsu – vismaz pasaules transporta un komunikāciju jomās.

Dažviet jau tagad jāiztiek bez tīmekļa

2019. gada beigās Kongo Republikā iesākās virkne notikumu, kas izraisīja postošas sekas, turklāt šo ķēdes reakciju vēl joprojām nevarot uzskatīt par noslēgtu. Laikā no 2019. gada septembra līdz 2020. gada janvārim akustiskais straumes ātruma doplera mērītājs (ADCP) Kongo upē reģistrējis 12 straumes. 2020. gada divās janvāra dienās šīs straumes salauza trīs ADCP mēraparātus. Vēl pēc dažām dienām turpat izveidojās jaudīgāka un ilgāka pēkšņa plūsma, kas jau padarīja nederīgus 11 mēraparatūras sensorus. Pētnieki samierinājās, ka šos aparātiņus vairs nekad neredzēs, turklāt jau atkal ļoti drīz sekoja nākamais incidents: Kongo Republikas austrumu daļā iesākās lietus un plūdu sezona, kā rezultātā applūda 16 no valsts 28 provincēm.

Ūdens stihija sabojāja divus sakaru zemūdens kabeļus, pilnībā pārtraucot tīmekļa savienojumu starp Kongo un Dienvidāfriku. Tad sekoja pavasara palu laiks, kā dēļ situācija kļuva vēl sliktāka: uzplūdi nopostīja desmitiem tūkstošus māju un izraisīja vairāku desmitu cilvēku bojāeju. Speciālā ANO misija pauda, ka visvairāk cietusi Kongo pilsēta Uvira un tuvāk esošie rajoni Dienvidu Kivā, sabojātas hidrotehniskās būves, kas izraisīja nopietnas problēmas apgādē ar dzeramo ūdeni, kam kā neizbēgams iznākums sekoja holeras uzliesmojums.