6. februāris vēsturē un senās avīzēs. Izgāšanās Garmišpartenkirhenā

1936. gada 6. februārī. Pirms 90 gadiem Bavārijas Alpu pilsētiņā Garmišpartenkirhenā sākās 4. ziemas olimpiskās spēles – pēdējās ziemas olimpiskās spēles pirms Otrā pasaules kara.

"Simtiem karogu greznotā olimpiskā ledusstadionā Garmišpartenkirhenā tūkstošu un atkal tūkstošu skatītāju klātbūtnē vakar svinīgi atklāja pasaules 4. ziemas olimpiādi. Atklāšanu izdarīja Vācijas valstskanclers Hitlers, kas Garmišpartenkirhenā ieradās propagandas ministra Gēbelsa pavadībā," nākamajā dienā vēstīja "Jaunāko Ziņu" speciālkorespondents. Atklāšanas aktā mūsu valsti pārstāvēja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) priekšsēdētājs, Ministru prezidenta biedrs Marģers Skujenieks. Savukārt uz pieņemšanu pie Hitlera vakarā devās viņa vietnieks Roberts Plūme.

Latvijai šī bija trešā ziemas olimpiāde pēc Šamonī 1924. gadā un Sanktmoricas 1928. gadā (Leikplesidu 1932. gadā izlaida). Latvijas delegācija šoreiz tika pārstāvēta ar vislielāko dalībnieku skaitu – 26 cilvēki posās piedalīties ātrslidošanā, daiļslidošanā, hokejā, kalnu slēpošanā un distanču slēpošanā. Garmišpartenkirhenā pirmo reizi Latvijas delegācijā bija iekļautas arī sievietes – daiļslidotājas Alise Dzeguze, Hildegarde Švarce un kalnu slēpotāja Mirdza Martinsone. Un vēl tā bija pirmā reize Latvijas hokeja olimpiskajai izlasei. Hokeja spēles notika zem klajas debess, uz Rīzeres ezera ledus. Latvijas izlase pirmajā olimpiskajā mačā devās 7. februārī. Pretiniekos bija pasaules spēcīgākā komanda – Kanāda, kam visā Eiropā nebija līdzinieku. Attiecīgi zaudējums ar 0:11. Pēc tam sekoja zaudējumi Polijai 2:9 un Austrijai 1:7. Latvijas delegācija uz kādiem lieliem panākumiem necerēja, apzinoties, ka, LOK vadītāja M. Skujenieka vārdiem, "jārēķinās ar reāliem apstākļiem". 

Vislielākās cerības saistījās ar ātrslidošanu, kamēr par pārējo disciplīnu sportistiem teica, ka viņiem Garmišparkenkirhenas olimpiāde "noder par labu pamācošu norādījumu turpmākam darbam". 

28 valstu un 646 sportistu konkurencē latviešu sniegums gan izrādījās vēl pieticīgāks par gaidīto. Labākais sniegums bija 13. vieta distanču slēpošanas vīriešu komandai 4x10 km stafetē un ātrslidotāja Alfona Bērziņa 14. vieta 500 m slidojumā. Vairākās disciplīnās atpalicība no pārējiem bija tik izteikta, ka radās jautājums, ko šie sportisti olimpiādē meklē. Pēc tam kad daiļslidotājs Verners Auls ar ļoti vāju slidojumu ieņēma pēdējo, 25., vietu, presē vaicāja: "Viens tik nav saprotams, kāds gan ir bijis ziemassporta savienības kritērijs, visas šīs lietas kārtojot. Sportiskas tālredzības un lietderības te nevar saskatīt."

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Kurzemes Vārds", 1926. gada 6. februārī

Piekrastes kuģniecība atjaunota. Rīgas laikraksti ziņo par grūtajiem ledus apstākļiem Rīgas jūras līcī. Braucot tikai lielāki kuģi. Arī zvejniecība esot pārtraukta. Turpretī Liepājas, Pāvilostas un apkārtējās jūrmalas zvejnieki desmitām jūdžu tālumā uzsākuši zveju. Aizvakar atklāja arī piekrastes zvejniecību. Uz Pāvilostu izbrauca velkons "Anna". Jūrā no ledus ne vēsts. Zvejnieki jau vairākas dienas nepārtraukti nodarbojas ar zveju. Zvejo ne tikai motorlaivas, bet izbrauc arī mazās buru airu laivas un atgriežas ar apmierinošiem lomiem.