8. janvāris vēsturē un senās avīzēs. Pasta savdabības Jēkabmiestā

1886. gada 8. janvārī. Pirms 140 gadiem kāds Jēkabpils, toreiz Jēkabmiesta, apkaimes pilsonis laikraksta "Balss" slejās sūdzējās: "Pagājušā rudenī mūsu pasta kantoris tika savienots ar telegrāfa staciju.

Telegrāfisti, kuriem no pasta būšanām maz saprašanas, rīkojas ar pasta darīšanām knaši vien. Jau senāki notika dažas nekārtības laikrakstu un vēstuļu izsūtīšanā, bet šinī laikā tās notiek jo biežāki, jo vēstule, kura uz Zasu sūtama, tiek uz Salasmuižu nosūtīta. Un cita atkal, kura uz Salasmuižu sūtama, aizbraukusi uz Biržumuižu. Laikraksti, kuri uz Līkummuižu adresēti, iemaldās Salasmuižā un tā tālāk. Katrs gan būs piedzīvojis, cik nepatīkami ir, kad laikrakstus un īpaši steidzamu vēstuli laikā nesaņem! No oktobra mēneša pēdīgām dienām netiek vairs ne laikraksti, ne vēstules caur pasta tašu sūtīti, bet paliek viss pastā, un no pastmeistara tiek izskaidrots, ka tam, kas grib, lai vēstules un laikrakstus joprojām caur pasta tašu piesūta, jāmaksā viens rublis par pasta biļeti. Bet, ja pats laikrakstus un vēstules gribot noņemt, tad tiekot izdots par velti. Vai pie šiem grūtiem laikiem lai vienu rubli sudrabā maksā? Tas patiesi dažam neiespējams. Daži gan arī ir vienu rubli aizmaksājuši, bet lielākā daļa, uz tirgu braukdami, noņem savas vēstules un laikrakstus reizē. Tātad nu neizsūtītu vēstuļu un laikrakstu ir Jēkabmiesta pasta kantorī liels krājums, ka pasta ierēdņi stundām meklē, kamēr lūgto vēstuli un laikrakstu dabon, jeb, kad nav laika visu paku pārkravāt, atbild, ka nav. 30. novembrī pagājušajā gadā biju pasta kantorī un lūdzu, lai palūko, vai priekš manis nav kāda vēstule. Pastiljons, ātri vēstuļu un laikrakstu kūli pārkravājis, atbild, ka neesot. 6. decembrī biju atkal pasta kantorī un lūdzu pēc vēstules. Te man par lieliem brīnumiem tiek pasniegtas divas vēstules, kuras no vienas personas sūtītas. Abas bija diezgan ilgi pastā smakušas. Pirmā, kā pasta štempelis izrāda, no 18. novembra un otrā no 3. decembra."

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Ventas Balss", 1926. gada 8. janvārī

Ko gan visu nedara sievietes dēļ! Kāds J. D., būdams aizdomās, ka viņa sieva viņu pieviļ, pēkšņā dusmu uzliesmojumā ar bārzdas nazi pats sevi izkastrējis. Viņš izsakās, ka kastrāciju pats sev izdarījis tāpēc, lai tam vairs nebūtu bērnu. Pēdējais bērns viņa sievai jau neesot viņa, bet tā liedzoties. Ja nu tagad vēl viņa sievai būšot bērni, tad viņš neapšaubāmi zinās, ka tā viņu pieviļ. Jā, ko gan visu nedara sievietes dēļ!