5.3 °C
Par tiesībām būt tiem mugurkaulniekiem, kuri uzskatāmi par visātrāk evolucionējušajiem, protams, “cīnās” dažādu sugu pārstāvji. Faktiski teju vai nemaz nav iespējams pilnībā droši pateikt, vai kāds dzīvnieks evolucionē salīdzinoši ļoti ātri vai arī ne.
Kāds varbūt uzskatīs, ka atsevišķām sugām piemīt kaut kādas iedzimtas, fundamentālas īpašības, kas nosaka evolucionāro izmaiņu ātrumu, savukārt kāds cits paudīs, ka katrs organisms spēj ļoti strauji mainīties, taču tas atkarīgs no izmaiņām apkārtējā vidē. Un tamlīdzīgi.
Tostarp virkne pētnieku uzskata, ka šajā ziņā tituls pienākas hatērijām – rāpuļiem, kas mīt mūsdienu Jaunzēlandes teritorijā un kas uzskatāmi par pēdējiem izdzīvojušajiem tā dēvētajiem knābjgalvjiem. Mezozojā šie rāpuļi bijuši izplatītāki par zvīņaiņiem, kas ir mūsdienu ķirzaku un čūsku tālīnie priekšteči. Vienā no jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, kurā analizēta mūsdienu hatēriju DNS, noskaidrots, ka tām no visiem mugurkaulniekiem piemitis visaugstākais molekulārās evolūcijas temps. Lai arī šo dzīvnieku patlabanējais izskats vairāku miljonu gadu laikā praktiski nav mainījies, to gēni nepārtraukti evolucionējuši.
Un līdztekus tam pētnieki arī konstatējuši, ka Adeles pingvīni mainījušies, iespējams, pat septiņas reizes ātrāk, nekā uzskatīts agrāk. Bet var arī piebilst, ka ne gluži visi speciālisti piekrīt apgalvojumam, ka hatērijas īpaši izceļas genoma evolūcijas līmenī, tā vietā vairāk sliecoties uzvarētāja laurus pasniegt cihlīdu saimes zivīm. Pēdējo 15 tūkstošu gadu laikā šo saimi papildinājušas vismaz 500 jaunas sugas, un tas tomēr ir salīdzinoši ļoti neliels laika nogrieznis adaptīvajai radiācijai (vienas sugas sadalīšanās vairākās atsevišķās sugās).
Kāpēc šīs zivis tik strauji attīstījušās? Visticamāk, tāpēc, ka tās spēja pielāgoties ekosistēmas specifiskajām nišām, un tur tām palīdzējuši divi būtiski faktori. Pirmais varētu būt otrs žokļu pāris, kā dēļ cihlīdu saimes pārstāves spēj baroties arī ar pilnībā atšķirīgu barību. Otrs – selektīvā pārošanās un ātrs reproduktīvais cikls. Proti, šīs zivis izvēlas partnerus ar ļoti līdzīgām iezīmēm, kā dēļ jau pēc dažām paaudzēm rodas pilnībā patstāvīgas sugas. Un šīs jaunās sugas uzmeklē partnerus no citām grupām, radot hibrīdus pēcnācējus. Citiem vārdiem sakot, cihlīdas spēj ļoti ātri mainīt evolucionārās attīstības vektoru, nemaz nesagaidot mutācijas.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
