Vērojam laiku! Ticējumi Meteņu dienā

Meteņi ir latviešu gadskārtu ieražu svētki – viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām.

Latvieši Meteņus svin divējādi – ja svin Meteņus pēc Gregora kalendāra, tad svētku diena ir 6. februārī, bet, ja svin pēc senlatviešu tradīcijām, tad Meteņi ir svētdienā pirms Pelnu dienas. 

Meteņos, tāpat kā Ziemassvētkos un Mārtiņos, svētku galds klāts bagātīgi. Raksturīgākais ēdiens ir cūkas galva, pīrāgi un miežu plāceņi.

Kā jau visiem senlatviešu svētkiem, arī Meteņiem raksturīgi ticējumi un laika pareģojumi.

• Ja Metenī vējains laiks – būs auksts pavasaris.
• Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, būs labs un auglīgs gads.
• Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas.
• Kāds laiks ir Meteņos, tāds laiks būs arī Lieldienās;
• Ja Meteņos uz jumtiem ir sniegs, tad vasarā būs daudz ogu un sēņu;
• Jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā.
• Meteņu vakarā uz cirvja kāta liek sviestu, pienu, maizi un gaļu. Ko suns pirmo kampj, tas tai gadā būs dārgākais.