1675. gada 16. decembrī. Pirms 350 gadiem ar Zviedrijas karaļa Kārļa XI rīkojumu Rīgā atvēra Rīgas jeb Kārļa liceju ("Shola Carolina"), kas vēlāk, jau pie citas varas, bija pazīstams kā Ķeizariskais licejs.

Reklāma

Atvēršanas brīdī līdzās Rīgas Domskolai tā bija otrā ģimnāzijas līmeņa mācību iestāde zviedru Vidzemē, par kuru augstāka bija tikai 1632. gadā atvērtā Tērbatas Universitāte. "Shola Carolina" gatavoja valsts iestāžu ierēdņus, kuriem mācīja galvenokārt humanitāros priekšmetus – ticības mācību, vēsturi, ģeogrāfiju, loģiku, retoriku, latīņu, grieķu, senebreju valodu. Absolventiem bija tiesības pretendēt uz tālāku izglītošanos Tērbatā vai arī Upsalas Universitātē Zviedrijā.

Ēkas izskats zināms, pateicoties novadpētnieka Johana Kristofa Broces (1742–1823) unikālajam 1782. gada zīmējumam. Komentārā pie tā Broce rakstījis: "Šī ēka atrodas Jēkaba baznīcai dienvidu pusē un kādreiz bija somu garnizona baznīca. 1675. gadā tā kļuva par skolas ēku togad ierīkotajai Kārļa skolai ar četrām klasēm." Jāpiebilst, ka Svētā Krusta jeb Brigitas kapela pie Sv. Jēkaba baznīcas bija uzbūvēta 15. gadsimta sākumā. Ēka bijusi 14 metru gara un 7 metrus plata. Kā minēts, zviedru laikos tur izvietota garnizona baznīca Zviedrijas karalistes armijā dienošajiem somu karavīriem. Kad nolēma iekārtot liceju, Vidzemes superintendents Johans Fišers lika sadalīt kapelas telpu divos stāvos un ierīkot mācību telpas. 

Skola plaukusi līdz 1710. gadam, taču Lielā Ziemeļu kara dēļ, kad Rīgu aplenca Krievijas karaspēks, darbību pārtrauca. 

Pēc tam mācību iestāde atjaunota jau kā Ķeizariskais licejs, kam jākalpo Krievijas impērijas Baltijas provinču ierēdņu rindu bagātināšanai, taču sākotnējās telpas nonāca aizvien sliktākā tehniskā stāvoklī. Broce vēsta: "1783. gada jūnijā iegāzās daļa no šīs ēkas velves un četras pirmās klases pārcēlās uz skolotāju dzīvojamajām istabām, par to izsniedzot viņiem nelielu atlīdzību." Ģimnāzija tālākajā attīstībā vairākkārt mainīja vietas, nosaukumus un raksturu. Ļoti nosacīti par tās vēsturisko mantinieci var uzskatīt mūsdienu Rīgas Valsts tehnikumu K. Valdemāra ielā 1c. Senākā liceja ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies, jo to nojauca vēl 1815. gadā un vietā tapa pavisam citas būves.

Pateicoties 17. gadsimta zviedru liberālajai izglītības politikai, formāli Kārļa licejs bija atvērts arī vietējo nevācu atvasēm, taču trūkst informācijas, vai sākuma periodā kādam latvietim tur būtu izdevies iestāties. 18. gadsimtā atsevišķas latviešu atvases atjaunotajā Ķeizariskajā licejā gan studējušas. Piemēram, Rīgas mastu šķirotāja Andreja Dalbiņa divi dēli.

"Līdums", 1925. gada 16. decembrī

Vaiņode. Tiesai nodots jaunsaimnieks. Pagājušā vasarā vietējie meža resora galvenie darbinieki devuši rīkojumu nocirst uz jaunsaimnieka zemes augošos, valstij piederošos ozolus. Jaunsaimnieks uz to cēlis iebildumus, aizrādīdams, ka ozoli aug tuvu apsētai druvmalai un apkārt tiem aug nepļauta zāle. Ozolus gāžot un aizvedot, bojās apsētu druvmalu un pļavu un jaunsaimniekam celsies zaudējumi. Kas tos maksās? Mežu resora darbinieki atbildējuši, lai sūdz valsti un prasa zaudējumus. Kad L. tomēr paziņojis, ka viņš ciršanu nepielaiž vasaras laikā, jo viņam nodara zaudējumus, mežsargi atsaukuši policiju. Sastādīts pret jaunsaimnieku protokols un viņš nodots tiesai uz soda likumu 142. panta 1. punktu par pretošanos valsts varai. Tik bargi soļi pret nabaga jaunsaimnieku raksturo vietējos resora darbiniekus. Te nu jānoskaidro, vai viņiem pašiem vasaras laikā ir tiesība cirst jaunsaimniecībās kokus un darīt zaudējumus. Likums nebūt nenosaka, ka mežziņi var rīkoties pēc sava ieskata attiecībā uz koku ciršanas laiku jaunsaimniecībās.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu