Gigantiskā ātrumā augoša planēta

Zvaigžņu veidošanās apgabalos sastopama virkne jaunu kosmisko ķermeņu, kuriem burtiski tikai mazliet pietrūcis vielas, lai tie iespētu pārvarēt 13 Jupiteru masas slieksni un kļūt par brūnajiem punduriem – starpposmu starp planētām un zvaigznēm.

Atbilstoši atsevišķiem raksturojumiem, piemēram, atmosfēras esamība, šie kosmiskie ķermeņi līdzīgi milzu planētām, taču atšķirībā no tām tie nav “piesaistīti” kādai konkrētai zvaigznei. Vēl vairāk – visjaunākie no tiem dažkārt ir tā dēvētā akrēcijas diska ieskauti.

Akrēcijas disks liecina par to, ka kosmiskais ķermenis nav “izlidojis” no kādas sistēmas, bet gan izveidojies tieši tāpat, kā to dara zvaigznes savos zvaigžņu veidošanās apgabalos, proti, no vielas sabiezējumiem. Līdz ar to pētnieku aprindās ir spēkā jautājums: cik mazi var būt tādi ceļojoši ķermeņi, kas it kā ir līdzīgi planētām, taču izveidojušies gluži kā zvaigznes?

Objekts Ča 1107–7626 ir viens no tā dēvētajiem mazmasīvajiem visu zināmo ar akrēcijas disku ieskauto ceļojošo planētu saimē. Tieši tāpēc pētnieki to arī regulāri novēro. Tas atrodas aptuveni 620 gaismas gadu attālumā no Zemes virzienā uz Hameleona zvaigznāju, debess juma dienvidu puslodē. Atbilstoši masai šī ceļojošā planēta ir aptuveni 5–10 reizes lielāka par Jupiteru. 2025. gada vasarā astronomi ar teleskopu VLT konstatēja šā objekta spožuma palielināšanos. Visticamāk, no diska uz objektu krītošā viela krietni uzsildījusi tā virsmu. Visu aizvadīto vasaru pētnieki novēroja “uzliesmojošo” tālīno objektu, un pēc izmaiņām tā spektrā konstatēja, ka Ča 1107–7626 ir vismaz sešas vai pat astoņas reizes palielinājis no diska pienākošās matērijas uzņemšanas ātrumu, tādējādi sasniedzot planētām rekordlielo ātrumu – seši miljardi tonnu sekundē. Vēl vairāk – spriežot pēc diviem maksimumiem ūdeņraža–alfa līnijas profilā un tās sarkano nobīdi, šajā procesā līdzdarbojas arī objekta magnetosfēra, it kā “pasteidzinot” vielas pieplūdumu no diska. Pētnieki pauduši, ka tāda akrēcija iepriekš novērota tikai zvaigznēm un brūnajiem punduriem.

VLT novērojumu arhīvu datos pētnieki atrada pierādījumus tam, ka 2016. gadā šā objekta spektrs arī uzrādījis spēcīgas akrēcijas pazīmes, un tas nav nekas līdzīgs tipiskam jauno zvaigžņu mainīgumam. Uzsvērts, ka atbilstoši ilgumam, jaudai un spektrālajam profilam tāda akrēcija atgādina EXor–uzliesmojumu. Pētnieki EXor–uzliesmojumu klasei pieskaita zvaigznes, kas izceļas ar ļoti jaudīgu ultravioleto starojumu un optiskajiem uzliesmojumiem. Turklāt šie uzliesmojumi mēdz ilgt aptuveni no viena mēneša līdz pat gadam, kā arī atkārtojas pēc dažiem gadiem vai pat dažiem mēnešiem.

Šos uzliesmojumus saista ar tās pašas no diska nākošās akrēcijas palielināšanos. Pētnieki uzsvēruši, ka šādiem akrēcijas uzliesmojumiem piemīt izšķirošā loma zvaigžņu agrīnajā evolūcijā. Ceļojošā planēta Ča 1107–7626 ir pagaidām vismazāk masīvais objekts, kas iziet šāda uzliesmojuma stadiju, un vienlaikus ir arī mazākais objekts klasē EXor, kas parasto zvaigžņu vidē izceļas ar savu īpašo aktivitāti. Katrā ziņā novērojumi turpinās, un mūs gaida vēl krietns daudzums jaunu satriecošu atklājumu.