Cilvēks uz Mēness jau 16. gadsimtā

Tā dēvētais Sibiu manuskripts, kuru 1961. gadā atrada tāda paša nosaukuma Rumānijas pilsētā, ir 450 lapu materiāls ar attēliem, rasējumiem un detalizētiem daudzpakāpju raķešu, dažādu veidu šķidrās degvielas un pat kosmosa kuģu aprakstiem, kas ir ļoti līdzīgi mūsdienu analogiem.

Šā neticami satriecošā dokumenta atradējs Dovs Toderiu no Bukarestes universitātes sākotnēji, protams, nemaz nespēja noticēt pats savām acīm. Jau drīz noskaidrojās, ka grāmata ir vācu valodā, tā sarakstīta... 1556. gadā, un autors ir noslēpumains viduslaiku izgudrotājs Konrads Hāss (1509–1576), kurš kļuva slavens kā pirmais raķetes radītājs zināmajā cilvēces vēsturē. Viņš bija militārais inženieris un šaujamieroču eksperts, un minētajā unikālajā manuskriptā aprakstījis savas 25 gadus ilgās zinātniskās darbības rezultātus saistībā ar raķetēm, kuras jau tajā laikā esot spējušas pacelties kosmiskajā telpā! Vismaz atbilstoši aprakstītajam grāmatā – gluži teorētiski. Bet – vai tikai teorētiski?

Hāss varētu būt piedzimis Transilvānijā vai Austrijā, bet pilsētā Sibiu, kuru tajā laikā dēvēja par Hermanštati, ieradies kopā ar Svētās Romas impērijas imperatoru Ferdinandu I – kā atbildīgais par karaliskās armijas arsenālu. Grāmatā minētas plašas ziņas par artilēriju un ballistiku, kā arī rūpīgi aprakstīta divu tipu raķešu uzbūve: paralēli saistītā un daudzpakāpju. Mūsdienu speciālisti novērtējuši, ka aprakstītie deltveida stabilizatori, zvanveida sprauslas, raķešu degviela un citi elementi ievērojami apsteiguši savu laiku – 16. gadsimtu. Līdz ar to daudzi neizslēdz iespēju, ka Hāss kaut kādā noslēpumainā veidā savas zinības iemantojis vai nu no nākotnes, vai citplanētiešiem.

Esot grūti spriest par to, vai Hāss iespējis īstenot savu ieceri ar raķeti pacelt gaisā kosmosa kuģi, lai gan virkne pētnieku ir pat pilnībā pārliecināti, ka viņam tas izdevies aptuveni 1550. gadā. Vēl vairāk – izgudrotājam gluži teorētiski pat bijusi iespēja kādu no saviem tautiešiem aizsūtīt akurāt tieši uz Mēnesi, no kurienes gan šis ceļotājs diemžēl nav atgriezies. Iespējams, tieši tāpēc mūsdienu arheologi un virtuālie arheologi regulāri uz Mēness saskata kaut kādas cilvēku un gaisa kuģu atliekas?

Tiesa, ir arī kāda būtiska nianse, kas varētu apliecināt gluži pretējo. Neskatoties uz to, ka Hāss nodarbojās ar ieroču radīšanu, fakti liecinot, ka viņš tomēr esot bijis liels humānists un allaž skaļi un aktīvi iestājies par to, lai cilvēki dzīvotu mierā un saticībā un pulveris šaujamieročos samirktu. Vai tādā ievirzē domājošs cilvēks varēja kādu aizsūtīt drošā nāvē kaut kur ārpus dzimtās planētas? Varbūt drīzāk viņš turp nosūtījis tikai tukšu kuģi? Lai gan fanātiķu jau nekad nav trūcis, un arī mūsdienās tūkstošiem cilvēku burtiski raujas lidot uz Marsu, jau tagad pietiekami labi zinot, ka atgriešanās iespēju viņiem nebūs...