Gluži precīzi to nemaz neesot vairs iespējams noteikt, taču vairākums pētnieku uzskata, ka sava maksimālā uzplaukuma periodā Romas iedzīvotāju skaits sasniedzis vismaz 700 000. Līdz ar to ir skaidrs, ka viņi jau tajā laikā šajā mēreni ierobežotajā pilsētas telpā akūti izjutuši tā dēvēto dzīvokļu problēmu, kā dēļ arī tur gluži kā mūsdienās kādā brīdī sāka būvēt speciālus daudzdzīvokļu īres namus. Taču tolaik tur esošie dzīvošanas apstākļi bijuši vēl ļoti tālu no tā, ko mūsdienās pieņemts uzskatīt par ērtībām un atbilstību drošības kritērijiem.
Insulas
Savus izīrējamos daudzstāvu dzīvojamos namus paši romieši bija iedēvējuši par insulām, un pirms diviem tūkstošiem gadu pārliecinoši lielāko daļu Romas apbūves veidoja tieši šādi īres nami. Parasti šajos namos pirmais stāvs bija ar tiešu izeju uz ielas, un tur galvenokārt mēdza ierīkot dažādas tirgotavas, amatnieku darbnīcas, ēdināšanas iestādes un tavernas jeb dzertuves.
Retāk bija sastopamas insulas, kuras veidoja tikai un vienīgi dzīvošanai paredzētas telpas, ieskaitot arī visu pirmo stāvu. Mūsdienu pētnieki uzskata, ka šādi romiešu dzīvojamie īres nami parasti bijuši ar četriem vai pieciem stāviem, taču saistībā ar to, ka līdz mūsdienām pilnībā neviens no šādiem namiem nav saglabājies, neesot izslēdzams, ka bijušas arī atsevišķas ievērojami augstākas būves.