-16.7 °C
1866. gada 17. februārī. Pirms 160 gadiem "Latviešu Avīzes" pie Rīgas jaunumiem atzīmēja: "Rīgā arī atnācis tas lielais meisteris, kas ar ledus kurpēm (slidām) tik skunstīgi māk pa ledu skriet un visādi izērmoties, ka Pēterburgā nevarējuši diezgan izbrīnoties un izpriecāties."
No Rīgas vācu avīzēm varēja uzzināt, ka pilsētā uz viesizrādēm ieradies ne vairāk un ne mazāk kā cilvēks, ko uzskata par mūsdienu daiļslidošanas izveidotāju – amerikāņu baletdejotājs un slidotājs Džeksons Heinss. Pirms tam Heinss bija ar savām prasmēm apžilbinājis Sanktpēterburgas un Maskavas pilsonību, radot šajās Krievijas impērijas pilsētās slidošanas drudzi. Vācu avīzes apgalvoja, ka viņš ar savām prasmēm jau paspējis "daudz naudas un daudzas zelta medaļas iegūt".
Džeksons Heinss piedzima Ņujorkā 1840. gadā un sākotnēji uzstājās kā dejotājs izrādēs, bet tad sāka piedalīties arī ASV daiļslidošanas sacensībās. Tām tolaik bija pavisam cita forma – ieturēja tā saukto "angļu stilu", kas prasīja stingri izslidot figūras, bez teatrāliem elementiem. Daiļslidošana bija tikai vīriešu darīšana.
Heinss tērauda slidas pieskrūvēja pie zābakiem, kas ļāva droši veikt dažādus lēcienus un griezienus. Tas bija jaunums, jo parasti slidu asmeņus vienkārši piesēja pie apaviem.
Ideja par slidzābakiem gan nepiederēja viņam, tā bija radusies Anglijā 18. gadsimta nogalē, taču amerikānis izstrādāja pielāgotu kustību un slidošanas tehniku. Heinsa vēlmes slidojumus pavadīt ar baletiskām ķermeņa, kāju un roku kustībām Amerikā nesaprata. 1864. gadā, laikā kad ASV liesmoja Pilsoņu karš, viņš no Bostonas emigrēja uz Eiropu, kur Amerikas viesis radīja sensāciju. Heinss sniedza publiskus ledus deju paraugdemonstrējumus mūzikas pavadībā un tika ar sajūsmu kā "ledus princis" uzņemts karaļnamos. Laikabiedri viņa ietekmi uz slidošanas un daiļslidošanas popularitāti raksturoja kā "kolosālu". Zviedrijas karalis Kārlis XV pēc Heinsa priekšnesumiem lika nodibināt Zviedrijas Karalisko slidotāju biedrību. Rīgā "ledus princis" iegriezās atceļā no Maskavas. Pirms doties tālāk ar kuģi uz Hamburgu, viņš, izrādījies rīdziniekiem, februāra beigās uzstājies arī Jelgavā, kur tāpat izpelnījās "bagātīgus aplausus". Iecerēto atvadu izrādi Rīgā gan izjauca atkusnis.
1868. gadā Heinss "iekaroja" Vīni, jo demonstrēja, ka var izslidot arī valšus. Tolaik daudzi vienkārši neticēja, ka uz ledus fiziski iespējams izdarīt ko tādu, ko spēja viņš. Tas šķita brīnums. Džeksons Heinss Eiropā pavadīja 11 triumfa gadus. Viņa mūžs noslēdzās 1875. gadā, kad slidošanas meistars nomira no tuberkulozes Somijas rietumu pilsētiņā Kokolā. Savdabīgi, ka ASV Heinsa nozīmi atzina jau krietni pēc viņa nāves.
"Zemgales Balss", 1926. gada 17. februārī
Ledus kalni Rīgas jūras līcī. Ledus apstākļi Rīgas jūras līcī patlaban ārkārtīgi nelabvēlīgi. Ledus, apmēram 3 pēdas biezs, sablīvēts līdz 15 un 20 pēdu dziļās masās. Ledlauzim kuģi jāvelk tieši caur ledus kalniem – iespaids tāds, ka kuģi peld pa ledu un ūdens nemaz nav. "Kr. Valdemāra" vecākais mehāniķis Šūpols saka, ka viņš 11 gadus braucot uz ledlauža "Jermak" Rīgas jūras līcī, nekad vēl nav pieredzējis tik ārkārtīgi grūtus ledus apstākļus kā tagad.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
