1934. gada 29. maijā. Pirms 90 gadiem ar preses starpniecību iedzīvotājiem izskaidroja izmaiņas, kādas skars Latvijas pašvaldību darbu pēc Kārļa Ulmaņa 15. maija apvērsuma, un ko nozīmē 25. maijā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par pilsētu pašvaldību darbības ierobežojumiem atbilstoši ārkārtas (kara) stāvoklim.

Reklāma

1930. gada likums par pilsētu pašvaldībām vairs nebija spēkā. Pēc jaunās sistēmas pilsētu galvas, pilsētu valdes un revīzijas komisijas locekļi turpmāk vairs netika ievēlēti, bet tos iecēla iekšlietu ministrs. Vēlētajiem pilsētu pašvaldību vadītājiem, kas atradās amatos apvērsuma brīdī, bija vai nu jāsaņem iekšlietu ministra akcepts par darba turpinājumu (Rīgai vajadzēja arī valdības lēmumu), kā tas notika Ulmanim lojālā Rīgas pilsētas galvas Hugo Celmiņa gadījumā, vai arī jāpamet darbs kā Valmierā, kur sociāldemokrātu Jāni Līgatu nomainīja ar pilsonisko agronomu Jāni Ruģēnu. 

Vēlēto pilsētas domju darbību 60 Latvijas pilsētās apturēja un visas domes funkcijas pārņēma valdes. 

"Iekšlietu ministrijai ir tiesības nosacīt valdes un revīzijas komisijas locekļu skaitu, kā arī noteikt šīm amata personām atalgojuma apmēru no attiecīgiem pašvaldību līdzekļiem. Kas zīmējas atceltām personām, tad tām izmaksājama alga par divām nedēļām uz priekšu, bez jebkādas tiesības saņemt turpmāk vēl kādu citu atalgojumu." Saskaņā ar jauno likumdošanu pilsētas galva drīkstēja iebilst pret jebkuru pilsētas valdes lēmumu un nodod jautājuma izskatīšanu Iekšlietu ministrijai Rīgā. Pieņemt un atlaist pašvaldības darbiniekus, piešķirt tiem atvaļinājumus nu drīkstēja tikai pilsētas galva, nevis valde. "Iekšlietu ministrijai ir tiesības pārbaudīt pilsētas pašvaldības darbību ne tikai no likumības, bet arī no lietderības viedokļa," uzsvēra "Jaunākās Ziņas". Proti, ja pilsētas pašvaldības darbinieku rīcībā atklājās nelikumības, nolaidība, "vai pilsētas pašvaldības interesēm kaitīga darbība vai vilcināšanās pienākumu izpildīšanā", tad Iekšlietu ministrija atkarībā no apstākļiem un pārkāpuma rakstura drīkstēja rīkoties un uzlikt vainīgajam disciplinārsodu. Vēlāk, 1934. gada 8. jūnijā, 

pieņemtais likums par valsts civiliestādēm un pašvaldībām to vadītājiem un iekšlietu ministram ļāva "nepiemērotus darbiniekus" arī nekavējoties atlaist. 

Kad bija nokārtots pilsētu pašvaldību jautājums, Ulmaņa autoritārā vara drīz ķērās pie lauku pašvaldību pārkārtošanas.

Jaunais Rīts, 1924. gada 29. maijā

Valsts ierēdņi plaši izmanto atvaļinājumus ārstēšanās nolūkos. Šādus atvaļinājumus pārāk viegli piešķir ārstu komisijas. Ierēdņi bez tam prasa arī kārtējo atvaļinājumu un ir daži gadījumi, kad ierēdņi lielāku laiku pavada atvaļinājumā, nekā darbā, kas demoralizē citus ierēdņus un nenāk par labu darba ražīgumam. Visvairāk šādu gadījumu konstatēts finanšu ministrijā. Ārstiem būtu nopietnāk jāpārbauda atvaļinājumu pieprasītāji, tāpat būtu arī civildienesta likumā jāparedz noteikumi, pēc kuriem slimīgus ierēdņus varētu atsvabināt pavisam no darba.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.