1954. gada 23. maijā. Pirms 70 gadiem Rīgā krievu valodā iznākošais laikraksts "Sovetskaja molodjož" kā pirmais starp Latvijas PSR preses izdevumiem pavēstīja, ka latviešu motosportists Edgars Ērmanis (1918–1988) Krimā Maskavas–Simferopoles šosejā sarīkotās ātrumsacīkstēs ar paša būvētu 500 kubikcentimetru 78 zirgspēku jaudas trīsriteņu motociklu piecu kilometru distancē sasniedzis ātrumu 207,5 km/h, veicot distanci mazāk nekā pusotrā minūtē un tādējādi pārsniedzot 1953. gadā uzstādīto pasaules rekordu, kas šajā kategorijā bija 205,8 km/h.

Reklāma

Diemžēl tā laika presē nav atrodams, tieši kurā dienā rekordbrauciens notika, taču 1955. gadā Ērmanis atkārtotā mēģinājumā ar startu gaitā sasniedza jau 222 km/h, un starpfinišā viņa ātrums bija pat 248 km/h. Taču PSRS motosporta federācija tolaik nebija Starptautiskās motosporta federācijas (FIM) locekle, līdz ar to rekordus pasaulē oficiāli neatzina un nereģistrēja. Tie palika vien kā interesants fakts.

Leģendārais motobraucējs savu rekordmotociklu "EKE-1" uzbūvēja 1951./1952. gadā, par bāzi izmantojot pirmskara vācu motociklu "BMW R51", 

kam tika radikāli mainīts un uzlabots dzinējs, izveidota gaisa pretestību mazinoša virsbūve un sānos stabilitātei piemontēts trešais ritenis. Spēkrats mūsdienās apskatāms Rīgas Motormuzejā. Izmēģinājuma braucieni 1952. gadā notika uz taisnās Lubānas šosejas Rīgas tuvumā, kad sasniedza ātrumu 166 km/h. Tā kā bija runa par prestiža PSRS ātrumrekorda sasniegšanu, Ērmanim sagatavoties palīdzēja Piemaskavas Serpuhovas motorrūpnīcas un pētnieciskā institūta tehniķu komanda, jo Serpuhovā pēc kara kā trofejas no okupētās Austrumvācijas nonāca gan motocikli, gan dažādas detaļas, gan ražošanas iekārtas. Viņa konstruētais motocikla dzinējs jaudas ziņā palika nepārspēts pat vēl 70. gados. Tomēr drīz pēc rekordbraucieniem Ērmanis nolēma atmest dzīvībai riskanto aizraušanos un mūža otrajā pusē darbojās kā metālmeistars un metālmākslinieks kombinātā "Māksla", kur izpelnījās Tautas daiļamata meistara goda nosaukumu.

Brīvā Zeme, 1924. gada 23. maijā

Daudzas lauku jaunavas pēdējā laikā ierodas Rīgā meklēt vieglāku nodarbošanos, kad pašlaik uz laukiem sajūtams darba spēka trūkums. Ka šīm iebraucējām nākas grūti atrast nodarbošanos, liecina darba biržas statistika, kura uzrāda, ka uz 16. maiju minētā apgādē bijušas reģistrētas 100 mājkalpotājas. Sacītais var noderēt par atgādinājumu citām lauku jaunavām, kas nodomājušas braukt uz pilsētu laimi meklēt.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.