14.2 °C
Mūsdienu pasaulē mākslīgais intelekts (MI) attīstās tik intensīvi un strauji, ka “digitālās atdzimšanas” koncepcija jau sen izgājusi ārpus zinātniskās fantastikas rāmjiem.
Seulas Nacionālās universitātes Juridiskās fakultātes profesors Masaki Ivasaki nesen pabeidzis pētījumu, kura uzdevums bija noskaidrot cilvēku attieksmi pret ideju, kas dēvējama par “digitālo klonēšanu”. Aptaujājis 222 pieaugušus cilvēkus, Ivasaki piedāvājis viņiem scenāriju, kurā figurēja izdomāta 20 gadus veca sieviete, kura traģiski gājusi bojā autokatastrofā. Viņas draugi un vecāki bija apsvēruši iespēju izmantot MI tehnoloģijas nolūkā atjaunot viņu digitālā androīda veidā. Taču palika nesaprotams, vai sieviete dzīves laikā pati devusi tam piekrišanu.
Aplūkojot situāciju no ģimenes viedokļa, dalībnieki ieguva vienu no diviem atjauninājumiem: vienā bija teikts, ka sieviete dzīves laikā piekritusi digitālajai klonēšanai, savukārt otrajā bija teikts, ka viņa nav tam piekritusi. Rezultāti katrā ziņā izrādījās ļoti intriģējoši. Lielā mērā nav pārsteigums, ka pārliecinoši lielākā daļa aptaujāto (97%) uzskatīja, ka nevajadzētu ar digitālo tehnoloģiju palīdzību atjaunot cilvēku, kurš pats nav piekritis šai idejai. Savukārt 58% uzskatīja, ka tas ir pilnā mērā pieļaujams, ja cilvēks pats tam ir piekritis.
Ivasaki paudis izbrīnu saistībā ar ievērojamo atšķirību šajos rādītājos, uzsverot, cik svarīga ir paša aizgājēja paustā nostāja ar digitālo atjaunošanu saistītās sabiedriskās domas veidošanā. Tomēr, viņaprāt, digitālās klonēšanas koncepcija vienalga paliek ārkārtīgi pretrunīga. Jautājumā par iespējamo pašiem savu digitālo klonēšanu pēc nāves 59% dalībnieku atbildējuši noraidoši, savukārt vismaz 40% to uzskatīja par vispār nepieņemamu jebkurā gadījumā. Lai arī aizgājēja paša vēlmes saistībā ar šīs idejas pieņemšanu ir ļoti svarīgas, sabiedrisko domu tomēr būtiski ietekmē arī citi faktori, piemēram, vispārējās dzīves un nāves ētiskās problēmas, kā arī bažas par jaunajām tehnoloģijām un tamlīdzīgi.
Tostarp var piebilst, ka jau tagad dažādās formās eksistē digitālie kloni: no Einšteina mākslīgā intelekta, kas spēj sniegt atbildes par Visuma jautājumiem, līdz ideālai leģendārās Dārta Veidera balss atjaunošanai. Turklāt tieši mākslīgā intelekta izmantošana nolūkā atjaunot jau nomirušas kinozvaigznes – tas bija viens no centrālajiem jautājumiem 2023. gadā notikušajā Holivudas scenāristu un aktieru streikā...
Lai varētu iespējami labāk saprast sabiedrības noskaņojumu un aizsargāt cilvēku tiesības un vēlmes, katrā ziņā jāturpina pastiprināti izzināt šo jautājumu. Ivasaki jau nācis klajā ar piedāvājumu apsvērt aizsargāt tiesības, kā arī izstrādāt atbilstošus noteikumus. Viņaprāt, viens no tiesību aizsardzības veidiem varētu būt aizgājēja jau dzīves laikā noformēta piekrišana sevis digitālajai klonēšanai pēc nāves. Katrā ziņā digitālās klonēšanas nākotne ir klāt jau šodien, tāpēc sabiedrībai tā kā būtu laiks visu maksimāli precīzi noskaidrot un sakārtot.
