Daudzi ēdieni, ko mēdzam gatavot, mūsu virtuvēs ienākuši no citām Eiropas valstīm. Taču nereti ir grūti noteikt, kura ir konkrētā ēdiena izcelsmes valsts.

Pazīstami, tomēr nedaudz citādi

Oktobrī Aizputes novadpētniecības muzejā projektā Kopīgo un atšķirīgo meklējot interesenti varēja noklausīties gan lekcijas Vācbaltiešu kultūra, tradīcijas un svētki un Vācbaltiešu virtuve un kulinārais mantojums, gan piedalīties vācbaltiešu tradicionālo ēdienu gatavošanas meistarklasē, ko vadīja alsundzniece Laila Puķīte – Kurzemes kulinārā mantojuma popularizētāja. “Aizputei ir sena vēsture. Šogad tā svinēja savas pastāvēšanas 776. gadskārtu,” vēstīts Dienvidkurzemes novada pašvaldības mājaslapā. 

“Gadiem ejot, bet īpaši XX gadsimtā pilsēta piedzīvoja lielas pārmaiņas ne tikai tās vizuālajā izskatā, bet arī iedzīvotāju nacionālajā sastāvā. Aizputē līdzās pamatnācijai dzīvoja un pastāvēja lielas vācbaltiešu (līdz 30.10.1939.) un ebreju kopienas (līdz 26.10.1941.). Šī multikulturālā vide Aizputē ir izveidojusi savdabīgu kultūrvēsturisko mantojumu, kas turpina dzīvot vienuviet ar pilsētas šodienu.”

Lailas Puķītes uzdevums bija pagatavot vairākus ēdienus pēc oriģinālajām receptēm, lai novada iedzīvotājus iepazīstinātu ar vācbaltiešu tradicionālajiem ēdieniem. “Daudziem tie ir labi zināmi, tomēr interesanti salīdzināt, kā tos gatavojam mēs un kā to savulaik darījuši vācbaltieši.”