21 °C
Viens no tā dēvēto potenciāli apdzīvojamo planētu svarīgajiem faktoriem ir Zemes subdukcijas zonām līdzīga plātņu tektonika. Tādas tektonikas sekas pastiprina vulkānismu un ķīmisko izvējošanu, kas mēdz ilgt vairākus miljardus gadu. Un tieši šie faktori kopā ar ūdeni regulē Zemes klimatu un padara to piemērotu dzīvības eksistēšanai.
Nesen starptautiska pētnieku grupa centās noskaidrot, vai pēdējā laikā atklātajām eksoplanētām ir Zemei līdzīga plātņu tektonika. Varot uzskatīt, ka šā pētījuma viens no būtiskajiem rezultātiem ir tas, ka eksoplanētu klasifikācijā ietverti jauni ģeoloģiskie parametri. Viens no pētījuma līdzautoriem Samijs Mihails teicis, ka jaunais modelis faktiski ir šablons, ar kura palīdzību ir iespējams iepriekš paredzēt tektonisko plātņu iedabu eksopasaulēs.
Pētnieki savā darbā izmantoja lielu skaitu datormodeļu, lai varētu noskaidrot, kā dažādas planētu un zvaigžņu īpašības spēj ietekmēt planētas cietā apvalka ārējo biezumu. Un viņi prognozējuši, ka no zvaigznēm attālinātās senās un tālīnās planētas apveltītas ar biezu un cietu litosfēru, taču atsevišķos apstākļos eksoplanētas var būt arī ieskautas ar trauslu apvalku tikai burtiski dažu kilometru biezumā. Un tādas pasaules zinātnes ļaudis dēvēja par “planētām ar čaumalu”. Var piebilst, ka struktūras ziņā tās varētu līdzināties Veneras zemienēm. Pētnieki izvirzījuši pieņēmumu, ka tādi apstākļi ir uz vismaz trim no zināmajām eksoplanētām: TOI–1235 b, HD 136352 b un L 168–9 b. Aprēķini liecinot, ka trauslā ārējā apvalka biezums uz tādām planētām ir tikai aptuveni viens kilometrs, bet Zemes un Marsa litosfēra novērtēta ar attiecīgi 40 un 100 kilometriem.
Pētnieki konstatējuši, ka planētas virsmas temperatūra ir galvenais faktors, kas dod iespēju noteikt eksoplanētu trauslo litosfēru biezumu, lai gan gluži noteikta loma piemīt arī planētas masai, tās attālumam līdz zvaigznei un tostarp arī vecumam. Cits pētījuma līdzautors Pols Birns savukārt piebildis, ka pētnieku grupas kopīgais mērķis bija iespējami vairāk saprast visu par eksoplanētu kaprīzēm, lai iespētu maksimāli precīzi noteikt tās īpašības, kas pasaules padara piemērotas dzīvības eksistēšanai. Un tā rezultātā patiesībā lielākā daļa attiecīgā pētījuma veltīta tieši šim mērķim, proti, noskaidrot, cik unikāla šajā kontekstā ir Zeme.
Speciālisti arī pauduši pārliecību, ka šis viņu pētījums pamudinās astronomus turpmākiem “planētu ar čaumalām” pētījumiem, izmantojot visjaudīgākos un vismodernākos kosmiskos teleskopus.
