Mūsdienās pētnieki aizvien pārliecinošāk pauž, ka savulaik viss bijis pilnībā otrādi: Marss bijusi zilā planēta ar skābekļa atmosfēru un ūdens okeāniem ar dzīvību, savukārt Zeme bijusi kā milzīga uzkarsēta akmens bumba, ko tricināja vulkānu izvirdumi un appludināja izkausētas lavas straumes, un nekādas elpošanai jeb dzīvībai piemērotas atmosfēras. Bet tad kādā brīdī viss mainījies, un tagad pētniekus pamatā nodarbina jautājums: kāpēc šīs divas Saules sistēmas planētas pēkšņi tik kardināli apmainījušās lomām?
I
Zinātne, kas pētī Zemes uzbūvi, tās rašanos un attīstību, savu nosaukumu iemantojusi saistībā ar seno Zemes dievieti Gaju, tāpēc to dēvē par ģeoloģiju, savukārt to jomu, kas pētī Marsu, – vienkārši par marsoloģiju. Arī Marsa vēsture iedalāma tādos kā ģeoloģiskajos jeb marsoloģiskajos periodos. Un to laikposmu, par kuru sākts vēstīt šā materiāla ievadā, dēvē par noijas periodu, tas sācies pirms aptuveni 4,1 miljarda gadu un turpinājies vismaz 400 miljonus gadu.
Tiešā šā Marsa attīstības perioda beigās Zemes virsma sākusi atdzist, noplakusi vulkāniskā aktivitāte un noslēgusies meteorītu “smagā bombardēšana”, un rezultātā uz Zemes parādījās pirmie dzīvie organismi. Savukārt uz Marsa ap to laiku visa dzīvība praktiski izbeigusies. Var piebilst, ka laika periodā pirms 4,1–3,7 miljardiem gadu uz Zemes un Marsa nokritušo meteorītu daudzums bijis vismaz 500 reižu lielāks, nekā tas ir mūsdienās. Šo meteorītu, no kuriem daudzi bija arī pietiekami lieli, nokrišana sekmēja iespējami blīvākas atmosfēras kondensāciju un tā dēvētā “pirmatnējā buljona” v eidošanos (tā zinātnē pieņemts apzīmēt šķidro pašu pirmo organisko molekulu maisījumu). Uz atdziestošās Zemes, kuru sablīvētā atmosfēra un spēcīgais magnētiskais lauks tagad droši aizsargāja no Saules radiācijas, parādījās pirmās jūras un okeāni, kam sekoja pieminētais “pirmatnējais buljons”, un no tā tad arī sākuši attīstīties pirmie dzīvie organismi.
Tostarp uz Marsa līdz noijas perioda beigām ūdens daudzums šķidrā veidā ne tikai nepalielinājās, bet gan strauji samazinājās. Gigantiskie Marsa okeāni drīz pilnībā izžuva un pārvērtās bezgalīgos tuksnešos bez dzīvības pazīmēm. Marsa noijas perioda beigas ir laiks, kad izšķīrās abu planētu likteņi: uz Zemes sāka strauji attīstīties dzīvība, bet uz Marsa, tik tikko visp ār radusies, tā diemžēl pārtrauca savu eksistēšanu.
8.4 °C
