12.3 °C
Arheoloģiskajos izrakumos atrastas visdažādākās zobu kopšanas ietaises, tostarp arī koku zari, putnu spalvas, dzīvnieku kauli, dzeloņcūkas adatas. Piemēram, senie ēģiptieši zobu sukas izgatavoja no nūjiņām vai zariņiem, dažkārt tos aizstājot ar auduma gabaliem. Savukārt senajā Kijivas Krievzemē zobus kopa ar speciālām ozolkoka otiņām, kuras varot uzskatīt par Austrumos izgudrotu ietaisi, ko dēvēja par “misvaku” – to izgatavoja no araka un nīma kokiem. Attiecīgi musulmaņu teksti vēstot, ka araka koka zariņu sapluinītos galus savu dievišķo zobu tīrīšanai 7. gadsimta sākumā izmantojis pat pats islāma galvenais pravietis Muhameds.
Arī no kuiļa sariem
Eiropas rakstiskajos avotos šis salīdzinoši primitīvais priekšmets pirmo reizi minēts tikai 1675. gadā. Tostarp tajā laikā Eiropā valdīja mēreni sarežģīta zobu higiēna, kuras atsevišķas receptes bija saglabājušās vēl no Senās Romas laikiem. Piemēram, antīkie stomatologi zobu kopšanai izmantoja no saberztiem dzīvnieku kauliem un ragiem veidotus pulverīšus, kam bija piejaukti arī pelni, saberzts stikls un pat vilna.
Taču gluži rūpnieciskā veidā ražot zobu sukas jeb birstītes tikai 1780. gadā uzsāka anglis Viljams Adiss. Aptuveni 10 gadus pirms tam viņš bija nonācis cietumā par kūdīšanu uz dumpi un tur arī izgatavojis savu pirmo zobu birstīti: kaula gabalā izurba atveres, izlaižot tām cauri sarus un piestiprinot ar līmi. Izkļūstot brīvībā, Adiss uzsāka zobu birstīšu ražošanu. Var piebilst, ka viņa izveidotais uzņēmums Wisdom Toothbrushes eksistē un darbojas arī mūsdienās.
Savukārt pirmo zobu birstītes patentu 1850. gada 26. jūnijā saņēmis amerikānis Hairems Vēdsvērts. Vēlāk šis datums kļuva par tā dēvēto “zobu birstītes dzimšanas dienu”, kuru īpatnējā amerikāņu sabiedrība turpina regulāri svinēt arī mūsdienās. Taču masveidā šā produkta ražošana ASV sākās tikai 1885. gadā. Tā laika zobu birstītēm rokturi izgatavoja no kaula, savukārt sarus ņēma tikai un vienīgi no Sibīrijas kuiļa. Tiesa, jau tad zināja, ka tas nekādā gadījumā nav vislabākais materiāls: tāda birstīte ļoti negribīgi žuva, turklāt dabiskajiem sariem iekšā ir dobs tukšums, kurā mēdz savairoties baktērijas.
Un tikai 1938. gadā uzņēmums Oral-B pirmo reizi laida pārdošanā zobu birstīti, kurā dzīvnieku izcelsmes sari bija nomainīti ar sintētiskajām neilona šķiedrām. Kopš tā laika visi regulārās zobu birstēšanas entuziasti varēja justies garantēti pasargāti no iespējas ienest savā mutē kādu nelāgu infekciju, kas paslēpusies kuiļa saru iekšējos dobumos.
Vēlams regulāri mainīt
Mūsdienās zobu birstītēm mēdz būt visdažādākā forma, tekstūra, izmēri, saru cietība, bet to darba virsmu veido dažāda izmēra un cietības sintētiskā vai dabiskā šķiedra, uz kuras uzklāj pastu vai pulverīti. Darba virsma piestiprināta rokturim, kas parasti izgatavots no plastmasas. Zobu birstītes mēdz iedalīt trijos veidos: mīkstās, vidējās un cietās. Pēdējās paredzētas faktiski tikai izņemamo zobu protēžu tīrīšanai. Vidējā cietība uzskatāma par visoptimālāko, un to ikdienā lieto lielākais vairākums cilvēku. Bērniem domātās zobu birstītes mēdz būt tikai mīkstas. Tiesa, stomatologi daudzos gadījumos arī pieaugušajiem ieteic lietot mīkstās zobu birstītes.
Tiem, kuri uzskata par nepieciešamu regulāri birstēt zobus, ieteikts to darīt pat divas un vairāk reižu dienā – pēc katras ēdienreizes. Tostarp galvenā zobu tīrīšanas procedūra jāveic vakarā pirms gulētiešanas, jo uz zobiem palikušais aplikums un ēdiena atliekas, kas tur uzkrājušās visas dienas laikā, var sekmēt baktēriju vairošanos un paātrināt kariesa vai smaganu iekaisuma procesus. Pilnībā novērst tos tāpat nav iespējams, taču aizkavēt gan varot.
Ieteikumu sadaļā bieži uzsvērts, ka pēc izmantošanas zobu birstīte rūpīgi jāizmazgā siltā tekošā ūdenī, savukārt ikdienā jāuzglabā vertikālā stāvoklī ar darba virsmu uz augšu. Tāpat nevajadzētu vienu un to pašu zobu birstīti izmantot vairākiem cilvēkiem – ģimenē katram vajadzētu būt savai zobu birstītei un glabāties atsevišķi no pārējām. Tāpat ieteikts bieži mainīt zobu birstītes – pamatā atbilstoši nodilumam, lai gan vienlaikus arī ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Tostarp zināms, ka, piemēram, tikai ASV gada laikā izgāztuvēs nonāk aptuveni viens miljards zobu birstīšu dažādās nolietotības pakāpēs!
