Cilvēks grasās dzīvot aizvien ilgāk, turklāt jau tagad

Vēstīts, ka patlaban oficiālais ilgdzīvošanas rekords pieder francūzietei Žannai Kalmānai, kura pēc 122 gadu nodzīvošanas šajā pasaulē nomira 1997. gadā.

Savukārt amerikāņu pētnieki Deivids Makartijs un Po Lins Vans attiecīgi no Džordžijas un Dienvidfloridas universitātes meklējuši atbildi uz jautājumu: vai varam jau tuvākajā laikā sagaidīt jaunus cilvēka dzīves ilguma rekordus?

Šajā nolūkā viņi izanalizējuši demogrāfiskos rādītājus par miljoniem cilvēku, kuri dzīvojuši dažādās pasaules valstīs laikā no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta otrajai pusei jeb gluži precīzi līdz 1969. gadam.

Vēstīts, ka pētnieki pielietojuši matemātisko modeli, kas paredz to, ka tiem cilvēkiem, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu, krasi palielinās mirstības līmenis, taču jau tādā krietnā vecumā tas atkal stabilizējas jeb iziet uz tāda kā savdabīga plato. Vienlaikus pētnieki zināmā pārsteigumā atklāja, ka saistībā ar tiem cilvēkiem, kuri piedzimuši vēl pirms 1900. gada, šis modelis darbojas teju vai nevainojami, savukārt tiem, kuri nākuši pasaulē laikā no 1910. līdz 1950. gadam, tendence tomēr mainījusies, proti, šī grupa iepriekš minēto plato sasniedza ievērojami lielākā vecumā nekā iepriekšējās paaudzes, kā arī neuzrādīja strauju mirstības palielināšanos vecumdienās.

Tādējādi, kā pauduši pētījuma autori, veidojas aina, ka cilvēki vēl nav sasnieguši maksimālo iespējamo dzīves ilgumu, un tagad varot droši uzskatīt, ka ievērojami ilgdzīvošanas gadījumi būs aizvien biežāka parādība, kā arī to, ka Žannas Kalmānas rekordu kādam izdosies pārspēt jau visdrīzākajā laikā. Makartijs plašsaziņas līdzekļiem paudis, ka lielākajā daļā viņu aplūkoto valstu patiešām sagaidāms pat ļoti krass iedzīvotāju maksimālā vecuma pieaugums, un tas viss īstenosies aptuveni tuvāko 40 gadu laikā. Piemēram, pētnieku izstrādātais modelis esot pareģojis, ka sirmajām japānietēm, kuras piedzimušas 1919. gadā vai vēlāk, ir vismaz 50% izredzes nodzīvot 122 un vairāk gadu. Savukārt tām japānietēm, kuras dzimušas pēc 1940. gada, esot pat itin drošas izredzes nodzīvot vismaz līdz 130 gadu vecumam!

Pētnieki pauduši, ka cilvēki, kuri piedzimuši laikā no 1900. līdz 1950. gadam, esot apveltīti ar vēsturē bezprecedenta atliktu mirstību, un atkarībā no tā, tieši kā viņi sasniegs savas vissirmākās vecumdienas, ilgdzīvošanas vispārējie rādītāji jau ļoti drīz var krasi palielināties. Katrā ziņā pētījuma rezultāti apliecinot: ja vispār pastāv kaut kāds maksimālais cilvēka dzīves ilguma slieksnis, tad mūsdienu cilvēki tam pat vēl ne nieka neesot pietuvojušies.

Tāpat pētnieki nākuši klajā ar pieņēmumu, ka līdz 2060. gadam pasaulē gluži noteikti būs cilvēki, kuri nodzīvojuši arī 150 gadus. Tiesa, ar atrunu, ka tas tā varētu notikt tikai tajā gadījumā, ja atbilstošie sociāli ekonomiskie apstākļi uzturēs padzīvojušo cilvēku veselību un labklājību, savukārt ekoloģiskā vide saglabāsies stabila. Turklāt esot arī jāņem vērā iespēja, ka minētajam matemātiskajam modelim var būt arī kāds būtisks trūkums, proti, tas vēl lāgā nespējot ņemt vērā novecošanas bioloģiju jeb, citiem vārdiem sakot, vēl nav ņemts vērā tas faktors, ka cilvēka šūnas laika gaitā kļūst uzņēmīgākas pret tā dēvētajām vecuma slimībām, to pašu vēzi ieskaitot. Un tāpat šis modelis vēl nespējot ņemt vērā arī to, cik lielā mērā un tieši kā dzīves ilgumu ietekmēs medicīnas attīstība, kas, kā to nav grūti iedomāties, katrā ziņā arī varētu pieplusot vecajiem ļaudīm vēl dažus papildu dzīves gadiņus.