Šis ir gadījums, saistībā ar kuru kontraversālas kaislības nav norimušas vēl joprojām, arī pusi gadsimta pēc attiecīgajiem notikumiem. Un, neskatoties uz to, ka pat leģendārais padomju kosmonauts Aleksejs Ļeonovs savulaik paudis, ka nopietni ticēt versijai par to, ka amerikāņi patiesībā nav pabijuši uz Mēness, varot tikai absolūti mazizglītoti ļaudis, joprojām strikti pastāv tradicionālās divas ļaužu daļas – vieni, kuri netic, otri, kuri kaismīgi tic.
Turklāt saistībā ar to eļļu ugunī pamatīgi esot salējuši paši amerikāņi, kā pirmie sākot apgalvot, ka visi foto un video (pamatā kino) kadri, kas it kā ataino amerikāņu “pastaigas” pa Mēness virsmu, safabricēti turpat Holivudas pakalnu ēnā. Un, starp citu – pirmo cilvēku, kurš savulaik sāka izplatīt šīs runas, demokrātiskās amerikāņu varas iestādes acumirklī ietupinājušas cietumā...
“Mazizglītotie” pieķer “izglītotos” melos
Izrādās, “mazizglītoto” tomēr pasaulē ir pārsteidzoši daudz. Un tas tomēr rosina gluži noteiktas aizdomas: vai tikai ar tiem “izglītotajiem” citu apsūdzētajiem pašiem viss īsti ir kārtībā?
Visdrīzāk Aleksejam Ļeonovam ir taisnība par to, ka šajā šaubu lavīnā nekādi nevarētu izdoties vainot krievu hakerus vai kādus citus amerikāņu sabiedrības pārējai pasaulei uzspiesto “vērtību” iznēsāšanas metožu pretiniekus. To sāka paši amerikāņi. Turklāt uzreiz jāpiebilst, ka ļoti zīmīgs tomēr šķiet fakts, ka gan tajā laikā PSRS politiskā, zinātniskā un militārā elite pat ne ar zilbīti neieminējās kaut ko kritisku, un to nedara arī mūsdienu Krievijas oficiālās aprindas. Lai gan jau sen visiem visi fakti pilnā mērā pieejami, un attiecīgās kontroles un novērošanas iespējas arī pietiekami labi attīstītas, turklāt ne jau radio amatierisma līmenī.
Bet par pirmo cilvēku, kurš sāka izplatīt šīs amerikāņu misijas realitāti apšaubošas versijas, kļuva Džeimss Kremijs – savulaik ievērojams amerikāņu matemātiķis, autors grāmatai “Vai mēs izsēdinājām cilvēku uz Mēness?”, kuru ASV publicēja jau gadu pēc attiecīgajiem notikumiem, 1970. gadā. Taču ne jau viņu apsūdzēja apmelojumu izplatīšanā un ne jau viņu iesēdināja par to cietumā. Šeit, izrādās, Ļeonovs tomēr pats kādu nieku pagrēkojis ar faktu falsificēšanu vai vismaz ļoti neprasmīgu to pasniegšanu. Tādos gadījumos “apmelošanu” vajag ļoti pārliecinoši pierādīt, taču tieši amerikāņu valdība un militāristi vēl joprojām itin nekādi to nav iespējuši...