Tā dēvētā partenoģenēze jeb bezdzimuma vairošanās sastopama daudziem dzīvniekiem – no bitēm līdz haizivīm. Tostarp putnu sugām tā novērota tikai ļoti retos gadījumos. Tā tas līdz šim bija arī saistībā ar Amerikas cēlajiem plēsējiem kondoriem – līdz momentam, kad pētnieki pēkšņi atklāja divus Kalifornijas kondora tēviņus, kas izšķīlušies no neapaugļotām olām un kuriem nav nekādas ģenētiskās radniecības ne ar vienu citu, izņemot savu māti.

Reklāma

Tiesa, zināms, ka šīs mātītes iepriekš jau dējušas olas pēc pārošanās ar tēviņiem, un tajā momentā, kad pasaulē nāca “bezgrēka ieņemtie” kondorcāļi, neesot arī bijis nekādu problēmu ar tēviņu pieejamību. Līdz ar to šis esot uzskatāms par pirmo partenoģenēzes gadījumu apstākļos, kad putnam nav nekādu pārošanās ierobežojumu. Pētnieki pieļāvuši iespēju, ka kaut kas līdzīgs varētu būt noticis arī citām sugām, tikai pagaidām tas palicis neievērots.

Tostarp vērts piebilst, ka arī Kalifornijas kondori ir mūsdienās izmirstoša suga. Populācijas saglabāšanas pasākumi iesākti jau pagājušā gadsimta 80. gados, kad vispār bija palikuši vairs tikai 22 sugas īpatņi. Mūsdienās populāciju jau veidojot vismaz 500 kondoru, no kuriem vismaz 300 izlaisti savvaļā Kalifornijā, Arizonā, Jūtā un Meksikā. Zināms, ka kondori vispār var nodzīvot līdz 60 gadiem, taču izrādījās, ka abi minētie kondoru tēviņi ir slimi – viens nodzīvoja astoņus gadus, bet otrs – nepilnus divus. Pētnieki uzskata, ka tas diezin vai varētu būt saistīts ar ieņemšanas veidu, jo citi putni, kas nākuši pasaulē partenoģenēzes rezultātā, attīstījušies pilnībā normāli.