Var uzskatīt, ka ir pietiekami daudz liecību tam, ka cilvēki mēdz nokļūt nākotnē vai, gluži otrādi, uzrodas mūsu pasaulē no kāda cita laika. Cilvēku pārvietošanās laikā fenomens bieži fiksēts arī senās fotogrāfijās, kurās pēkšņi atklājas tādas detaļas, kurām tajā cilvēces dzīves periodā principā nevajadzētu būt, piemēram, absolūti mūsdienīgas viedierīces.

Reklāma

Tādā veidā kādā senā Umberto Romano gleznā attēlots indiānis ar viedierīci, lai gan darbs tapis 1937. gadā, kad pasaulē tādu ierīču vēl nebija. Čārlija Čaplina filmā “Cirks”, kas tapusi 1928. gadā, mobilo tālruni rokā tur sieviete. Un pat 1995. gadā notiekoša boksa mača laikā viedierīce kāda skatītāja rokā vēl šķiet absolūti neticama. Līdz ar to jautājums ir gluži pamatots: no kurienes šīs ierīces tur uzradušās? Vai tas nav vistiešākais apliecinājums tam, ka šajos gadījumos ir darīšanas ar atnācējiem no nākotnes?

Ir kāda ārkārtīgi uzskatāma liecība, kuru katrā ziņā ir vērts aplūkot. Runa ir par kādu 1890. gadā uzņemtu fotogrāfiju, kurā skaidri redzams, ka sieviete runā, izmantojot viedierīci. Šo fotogrāfiju uzņēmis pietiekami pazīstams zinātnieks, kuru cita starpā uzskata arī par pirmo paparaci, Karls Stērmers (1872–1957), kad viņam pašam bija 18 gadi. Tajā laikā viņš bija ļoti aizrāvies ar fotografēšanu, turklāt bildēja nevis vienkārši tāpat, bet gan izmantojot visīstāko spiegu kameru, proti, ierīci, kas bija paslēpta apģērbā, un, pateicoties tam, viņam izdevās veikt cilvēku fotogrāfijas absolūti dabiskās un nepiespiestās situācijās un pozās, nevis tad, kad nākas saspringti pozēt objektīva priekšā. Tas esot bijis tāds kā savdabīgs Karla vaļasprieks, kas kādu laiku bija viņu pilnībā pārņēmis.

Kopumā ar savu slepeno vesti, kuru izgudrojis Roberts D. Grejs, Karls veicis vismaz 500 slepenu fotouzņēmumu Norvēģijas pilsētu ielās, un par to izvērstā materiālā 1942. gadā vēstījis laikraksts St. Hallvard. Vēlāk šīs fotogrāfijas nonākušas Norvēģijas tautas muzejā, un tā līdzstrādnieki nesen sagatavojuši virkni šo ekskluzīvo fotogrāfiju publikāciju savā oficiālajā tīmekļa vietnē. Un vienā no šiem attēliem praktiski ikviens vērīgs skatītājs var pamanīt kaut ko ārkārtīgi neparastu – 1890. gadā sieviete nepārprotami runā viedierīcē! Proti, viņa tur kreisajā rokā mobilo ierīci un ir pieliekusi galvu pie tās tieši tā, kā to dara ikviens mūsdienu cilvēks, kad runā pa tālruni.

Noslēpumainā fotogrāfija izraisīja neviltotu speciālistu uzmanību, kuri to pamatīgi izanalizēja, lai noteiktu tādas brīnumainas iespējamības pakāpi. Un eksperti secināja, ka šajā 1890. gadā uzņemtajā fotogrāfijā patiešām redzams kaut kas viedierīcei ļoti līdzīgs. Taču absolūti paliek nesaprotams: pat ja attēlā redzama viešņa no nākotnes, tad kādā nolūkā viņai 19. gadsimta beigās vajadzīga mobilā ierīce, ja tajā laikā nebija ne pavadoņu, ne vispār jebkādu staciju, kas spētu apkalpot tādas ierīces?

To pašu var teikt arī par visiem pārējiem gadījumiem, kad senajās fotogrāfijās fiksētas modernās viedierīces. Un, kā izteikušies ceļošanas laikā fanātiskie atbalstītāji, mēs taču neko nezinām par to, cik lielā mērā attīstītas ir nākotnes tehnoloģijas. Piemēram: kāpēc gan tad jau nevarētu būt izgudrots princips, kas ļauj uztvert un noraidīt signālus ne tikai telpā, bet arī laikā?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.