22. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. Dižais domātājs

1724. gada 22. aprīlī. Pirms 300 gadiem Austrumprūsijas Kēnigsbergā, kas tagad ir Krievijas anklāva galvaspilsēta Kaļiņingrada, sedlinieka ģimenē piedzima viens no Rietumu pasaules ievērojamākajiem un ietekmīgākajiem domātājiem, filozofs un antropologs Imanuels Kants.

Viņa darbs "Tīrā prāta kritika" (1781) ir pagrieziena punkts filozofijas vēsturē un modernās filozofijas sākums. Turklāt Rietumu pasaules uzskata veidošanā Kanta mācības iespaids iziet tālu ārpus filozofijas jomas. Kantiānisms ir ietekmējis mākslu un dabaszinātņu, pedagoģijas, politisko priekšstatu, socioloģijas, jurisprudences un ne tikai veidošanos un attīstību un atrodas pamatā koncepcijai par cilvēktiesībām, priekšstatiem par morāli. Citējot Nacionālo enciklopēdiju, Kants "būtiski mainīja izpratni gan par realitāti, gan par cilvēku": "I. Kanta filozofijas galvenā tēze – cilvēks pats veido realitāti, bet realitāte, kāda tā ir par sevi, t. i., neatkarīgi no cilvēka, viņam nav pieejama." Savdabīgi, ka 1924. gadā, kad Vācija dižā domātāja dzimtajā pilsētā Kēnigsbergā jeb Karaļaučos rīkoja piecas dienas ilgas Kanta 200 gadu jubilejas svinības, kas bija iecerētas kā visas pasaules filozofu saiets, pasākumu aptumšoja apstāklis, ka virkne Eiropas valstu savus delegātus neatsūtīja. Kā toreiz atzīmēja Latvijas delegācijas pārstāvis filozofs Pēteris Zālīte, attiecības starp Pirmā pasaules kara uzvarētājvalstīm un zaudējušo Vāciju vēl bija pārāk asas, tādēļ franču, beļģu, poļu un vēl virknes valstu zinātnieki pasākumu boikotēja. 

Mūsdienās, kad, atzīmējot Kanta 300 gadu jubileju, Krievija plāno Kaļiņingradā rīkot "Starptautisku Kanta kongresu", vēsture atkārtojas vēl dramatiskāk, 

jo iebrukuma Ukrainā apstākļos nekāds plašs filozofu forums agresorvalsts paspārnē nav iespējams. Ironiskā kārtā Kants mūsdienu Krievijā tiek saukts gan par "ievērojamāko kaļiņingradieti" un "vācu–krievu filozofu", jo Austrumprūsija viņa dzīves periodā no 1758. līdz 1762. gadam uz brīdi bija Krievijas impērijas okupēta, gan arī lādēts kā viens no galvenajiem Rietumu ideologiem un teju visu Krievijas–Rietumu pasaules pretrunu vaininiekiem.

Jaunākās Ziņas, 1924. gada 22. aprīlī

Rīgas jūrmala. Izbraucēju uz Jūrmalu Lieldienās nebija daudz. Arī vasarnīcu izīrēšana arvien vēl klusa. Sakarā ar to jūrmala sāk palikt raibāka, jo vasarnīcu īpašnieki neizīrētos dzīvokļos cenšas izlikt lielākas balta papīra strēmeles. Apdzīvotākajās jūrmalas vietās valdīja ielās pilnīgs klusums. Jūra piedzīta gar krastmalu ar Daugavas ledu. Veikalnieki, kuri gatavojās uz Rīgas viesu uzņemšanu, cietuši zaudējumus.