1814. gada 19. aprīlī. Pirms 210 gadiem Rīgas tirgotāju pārstāvis, papīrdzirnavu īpašnieks un baņķieris Bernhards Kleins vērsās pie Vidzemes ģenerālgubernatora Filipa Pauluči ar lūgumu atļaut celt pieminekli par godu cara Aleksandra I uzvarai pār Francijas imperatoru Napoleonu I.

Pēdējais tobrīd jau bija padzīts no Krievijas un cietis sakāvi iepretī Eiropas valstu koalīcijas karaspēkam. 1814. gada 31. martā Aleksandrs I sabiedroto armijas priekšgalā iejāja Parīzē un Rīgas tirgotāji juta nepieciešamību kaut kā paust lojalitāti caram un impērijai, kura Rīgai ekonomiski ļoti daudz nozīmēja. Pieminekli par Rīgas pilsoņu saziedotiem līdzekļiem plānoja uzstādīt karaspēka parāžu un apmācību laukumā jeb esplanādē iepretī ģenerālgubernatora rezidencei Rīgas pilī. Taču pils laukums atradās cietokšņa teritorijā, tātad piederēja valstij un bija jāprasa valsts atļauja, ko, protams, saņēma. Gubernators Pauluči dažas dienas vēlāk vēstulē priekšniecībai Pēterburgā pauda: 

"Es atzīstos savā patmīlībā, ka man ir ļoti patīkami, ka manā pārziņā uzticētā pilsēta pirmā var izrādīt savas jūtas ar mākslas darbu un dot ar to piemēru citām pilsētām pildīt mūsu plašo impēriju ar tās slavas pieminekļiem." 

Bija jau skaidrs, ka projektēšanas pasūtījumu saņems Krievijas impērijā prominentais itāļu cilmes arhitekts Džakomo Kvarengi. Rīgas vēsturei būtiski, ka Uzvaras kolonna bija pirmais monumentālais piemineklis pilsētas publiskajā telpā. Pamatakmeni lika tā paša gada 10. oktobrī, taču monumentu no sākta gala piemeklēja dažādas ķibeles. 7,15 metrus augsto un 1,15 metru diametra monolīto Somijas granīta kolonnu Pēterburgā izgatavoja vien 1816. gadā, jo tas bija tehniski sarežģīts un grūts darbs. Kuģis, kas 57 tonnas smago granīta veidojumu transportēja, pie Sāmsalas uzskrēja uz sēkļa un daļēji nogrima. Vajadzēja veikt pārkraušanu. Galu galā pieminekļa atklāšana notika tikai 1817. gada 15. septembrī. Pieminekļa virsotni rotāja spārnota uzvaras dieves Nīkes bronzas statuja ar vainagu rokā. Zināms, ka 19. gadsimta gaitā monuments vairākas reizes cietis no vandaļu izdarībām – tie lauza veltījuma uzraksta bronzas burtus no kolonnas pakājes. 1915. gadā, kad Pirmā pasaules kara laikā ķeizariskās Vācijas karaspēks tuvojās Rīgai un cara iestādes organizēja rūpnīcu iekārtu un stratēģisko izejmateriālu evakuāciju uz Iekškrieviju, no Uzvaras kolonnas noņēma visas metāla daļas, un to tālākais liktenis nav zināms. Granīta stabs Rīgas pils priekšā nostāvēja līdz 1938. gadam, tad aizvāca arī to. Kolonnas un tās pakājes elementi mūsdienās glabājas pilsētai piederošajā noliktavā Varoņu ielā.

Jaunākās Ziņas, 1924. gada 19. aprīlī

Latvijas ģeogrāfijas izstāde. 17. aprīlī 1. vidusskolā Rīgā valsts prezidents atklāja 1. Latvijas ģeogrāfijas izstādi. Organizācijas komitejas priekšsēdētājs docents R. Putniņš nolasīja Saeimas prezidija rakstisku apsveikumu. Galvenajā zālē plašs krājums palielinātu Latvijas skatu, daži mūsu retie dzīvnieki, antropoloģiski etnogrāfiskas tabeles, otrā – reto augu paraugi un kartes, meteoroloģisko staciju iekārtas piederumi un rīki, jūrnieku piederumi hidrogrāfiskos pētījumus u. d. c., trešā istabā kara topogrāfisko karšu gatavi paraugi, dzelzceļu, Izglītības ministrijas mācību līdzekļu, darbnīcu u. c. eksponāti. Izstādē no 23.–25. aprīlim kino, diapozitīvu un stereogrammu demonstrācijas ar skatiem no mūsu krāšņākām vietām Abavas, Gaujas un Daugavas krastos. 25. aprīlī pēc kino izrādes priekšlasījums par mūsu vērtīgās būvvielas – avotkaļķu krājumiem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.