1524. gada 17. aprīlī. Pirms 500 gadiem florenciešu jūrasbraucējs Džovanni de Veracano kļuva par pirmo eiropieti, kas sasniedza mūsdienu ASV metropoles Ņujorkas ostas akvatoriju.

Veracano Francijas karaļa Fransuā I uzdevumā kopš marta buriniekā "La Dauphine" apsekoja Ziemeļamerikas piekrasti, sākot no Floridas apkaimes un virzoties tālāk uz ziemeļiem. Karalis bija devis uzdevumu atrast hipotētisko jūrasšaurumu, kas, kā tolaik bija populāri uzskatīt, kaut kur Amerikai pa vidu savienojot Atlantijas un Kluso okeānu. Ja to atrastu, Eiropas tirgotājiem pavērtos samērā taisns un drošs ceļš uz garšvielām un citām eksotiskām un pieprasītām luksusa precēm bagāto Ķīnu, Indiju un Dienvidāzijas zemēm. 

Šajos meklējumos Veracano aprīlī ne tikai pirmais iegriezās Ņujorkas līcī, bet apbraukāja visu piekrasti no mūsdienu Ziemeļkarolīnas līdz Ņūfaundlendas salai, kur griezās atpakaļ uz Franciju.

 Piedzīvoto viņš aprakstīja vēstulēs karalim Fransuā I, tāpēc zināms, ka florencietis iebrauca Hudzonas upes grīvā, ko noturēja par lielu ezeru, piebrauca pie Longailendas un Rodailendas, kur tikās ar vietējo indiāņu cilšu pārstāvjiem. Vietu, ko holandiešu kolonisti vēlāk nodēvēja par Jaunamsterdamu, bet briti par Jaunjorku jeb Ņujorku, Verecano nosauca par Jaunangulēmu. Viņa brauciens un pirmatklājēja tiesības tomēr gadsimtiem ilgi tika apstrīdētas un apšaubītas, jo Veracano ziņojumos Francijas karalim nepieminēja vienu otru ģeogrāfiski zīmīgu vietu, ko tam it kā vajadzēja ievērot, toties iezīmēja kartēs lietas, kādu dabā nemaz nav. Viņš apgalvoja, ka Pamliko līcis ar divu upju deltām Ziemeļkarolīnā arī esot sākums teiksmainajam divus okeānus savienojošajam šaurumam. Tāds kontinentu sadalošs ūdensceļš pēc tam aptuveni sešdesmit gadus tika zīmēts 16. gadsimta kartēs, līdz pierādījās, ka tā ir fantāzija. 

Varacano nebija prominents jūrasbraucējs, turklāt atklātās zemes pasludināja par Francijas karaļa īpašumu, tāpēc gadsimtiem ilgi būtībā politisku apsvērumu dēļ valdīja uzskats, ka Ņujorkas un Ziemeļamerikas krastu jaunatklājēja gods dodams anglim Henrijam Hudzonam,

kaut viņš tur iegriezās tikai 1609. gadā. 20. gadsimta 50. gados sākās pūliņi, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu un dotu Veracano viņam pienākošos godu. Viens no rezultātiem ir viņa vārds 60. gados uzbūvētajam iekārtajam tiltam starp Ņujorkas Bruklinu un Steitenailendu.

Jaunais Rīts, 1924. gada 17. aprīlī

Durbes pagasts. Durbes piensaimnieku savienība, ņemdama vērā lauksaimnieču lielo interesi par mājturību, sarīko divi nedēļas garus mājturības un rokdarbu kursus vietējā pagasta namā. Kursu sākums 22. aprīlī pulkst. 2 pēc pusdienas un vadīs Kurzemes Lauksaimniecības centrālbiedrības mājturības instruktore M. Leišes jaunkundze. Piensaimnieku savienība ir tai cerībā, ka kursu dalībnieču būs kupls skaits, ko jau rādīja nupat sarīkotie piecu dienu garie lauksaimniecības un mājturības kursi un kuri arī izsauca garāku mājturības un rokdarbu kursu sarīkošanu. Vietējām nama mātēm un zeltenēm jo silti ieteicams šos kursus apmeklēt, lai dzirdēto un redzēto varētu izvest dzīvē un tā pelēko lauku dzīvi daudzmaz uzlabot. Labas sekmes darbā!

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.