1934. gada 16. aprīlī. Pirms 90 gadiem Latvijas preses izdevumi publicēja Izglītības ministrijas Skolu muzeja pārziņa un Latvijas Dabaszinātņu biedrības dibinātāja Jāņa Siliņa aicinājumu palīdzēt stārķiem:

"Apmēram gadus četrus atpakaļ, novērodams, ka baltie stārķi pie mums it kā ligzdu vietu trūkuma dēļ gājuši mazumā, laikrakstos ievietoju uzsaukumu, lai baltā putna cienītāji uzliek uz jumtiem un kokos tiem ligzdas pamatus – riteņus un krustus. Tagadējos apstākļos stārķiem tiešām grūti iztikt bez cilvēku palīdzības, jo uz aso leņķu jumtiem sanestas ligzdas saturs nestāv. Nesenā ekskursijā ievēroju, ka stārķu ligzdu diezgan daudz, bet daļa ligzdu sliktā stāvoklī, aizaugušas zariem, kuri kavē stārķiem ligzdās uzlaisties. Tāpēc lūgums visiem kokiem apgriezt zarus. Latvijas ornitoloģijas centrāle piesūtījusi putnu labvēļiem uzsaukumu, ka 1934. gada vasarā visā Eiropā reģistrēs balto stārķu ligzdošanas vietas, un lūdz sabiedrību nākt darbā palīgā." Stārķu ligzdu skaitīšanas kampaņa 1934. gadā sākās aprīļa beigās. Latvijā tajā piedalījās ap 5000 skautu, mežkopības darbinieku un vienkārši dabas draugu. 

Vajadzēja atzīmēt, vai ligzda jauna (līdz 10 gadiem) vai veca, apdzīvota vai neapdzīvota (tukša ilgāk par diviem gadiem), kādā kokā uzbūvēta, kur atrodas ģeogrāfiski un vai pie kādas mājas, ēkas, ceļa malā un tamlīdzīgi. 

Par vēlamu uzskatīja nostāstu un teiku vākšanu par stārķiem un stārķu ligzdām. Pagājušā gadsimta 30. gados Eiropā baltos stārķus uzskatīja par izmirstošu sugu, bet Latvijā līdz 1934. gada beigām saskaitīja aptuveni 25 tūkstošus stārķu ģimeņu. Mūsdienās lēš, ka balto stārķu Eiropā ir vairāk nekā 180 000 pāru, no kuriem Latvijā ligzdo kādi 10 500 pāru. Attieksme pret stārķiem Latvijā vēsturiski bijusi pretrunīga. 20. gadsimta sākumā, kamēr vieni ticēja, ka mājās, uz kurām ir stārķa ligzda, nesper zibens un būs svētība bērniem, tikmēr citi stārku sauca par kaitēkli, kas izķer bites, izēd dīķos zivis, tāpat zemkopībā par derīgām atzītās vardes un kurmjus, uzbrūk cāļiem, zaķēniem un ezēniem, nes pie mājas čūskas. 1914. gadā žurnālā "Zemkopis" atzīmēts: "Īsti pašās mājās stārka ligzda ir nepatīkama: riebīga ir stārcenu spiegšana un vēl riebīgāka ligzdas visas apkārtnes noķēzīšana."

Kurzemes Vārds, 1924. gada 16. aprīlī

Daugava galīgi atbrīvojusies no ledus. Sestdien 6 vakarā izgāja ledus Lucavas Daugavā. Ledus nenodarīja nekādus bojājumus. Sausā jeb Doles Daugavā ledus sastrēgumi sāka kustēties svētdien pēc pusdienas. Ūdens pie pilsētas bij stipri cēlies. Lielākos ledus gabalus augšpus tiltiem un pie tiltiem sagaidīja ledlauzis Trimpus, kurš, sargādams tiltu ar koka balstiem, devās lielākiem gabaliem pretim jau augšpus tiltiem, sašķeldams tos un novadīdams no apdraudētām vietām. Straume un ledus aiznesa ielūzušo veco dzelzstilta daļu, kuru nolauza piektdien. Ap 10 vakarā svētdien ledus iešana bij mitējusies. Tagad Daugavā nav nekur sastrēgumi un upe ir tīra no ledus.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.