Par ceļojumiem laikā vēstīts daudz un katrā ziņā vēl vēstīs tikpat daudz, ja ne ievērojami vairāk. Tiesa, tam visam lāgā neviens netic, jo pilnībā neapgāžamu pierādījumu nav. Taču pētnieki aizvien biežāk uzsver, ka tāds iespaids varētu rasties tikai pirmajā acumirklī, jo, dziļāk papētot, tomēr varot uzmeklēt pat ļoti daudz dažādu varbūt arī tikai netiešu, tomēr pietiekami pārliecinošu pierādījumu.

Reklāma

Piemēram, viens tāds patiešām pārsteidzošs pierādījums. ASV dzīvo kāda Harsfeldu ģimene, kura kā visvērtīgāko relikviju glabā kādu 1950. gada atklātnīti, ko uz ASV nosūtījis Vācijā dzīvojošais radinieks – to toreiz no vectētiņa saņēma tajā laikā Luisvilā dzīvojošā Rita Harsfelda. Uz atklātnītes iemūžināts Vācijas pilsētas Frankfurtes skats. Un tiktāl it kā nekā neparasta, turklāt vēl zināms, ka pats adresāts 1959. gadā nomira, un te tad arī stāstam varētu likt punktu.

Taču tā nu sanāca, ka 2002. gadā kāds no Harsfeldu ģimenes sāka interesēties par šo veco atklātni, izpētot to un secinot, ka tā tomēr izskatās ļoti dīvaina, jo ātri vien noskaidrojās, ka tā izgatavota... 1983. gadā, lai gan nosūtīta un saņemta 1950. gadā. Acumirklī arī noskaidrojās, ka tajā attēlota ēka, kas 1950. gadā Frankfurtē nemaz vēl nebija uzbūvēta. Tad par atklātni ieinteresējās neatkarīgie pētnieki, un arī viņi drīz apstiprināja, ka gan pasta zīmogs, gan tinte ir no 1950. gada, taču pati kartīte izgatavota 1983. gadā. Tad veica rūpīgu rokraksta analīzi, bet tas precīzi sakrita ar tā radinieka, kurš atsūtījis šo noslēpumaino atklātni no nākotnes, rokrakstu, lai gan pats viņš bija nomiris jau 1959. gadā. Un eksperti viennozīmīgi pauda – to visu nav iespējams tādā veidā noviltot. Kas tādā gadījumā ir šis brīnumainais gadījums? Atbildes tam joprojām nav. Bet fakts ir.