14 °C
Starptautiska pētnieku grupa veikusi detalizētu matainā mamuta (Mammuthus primigenius) genoma pētījumu, pamatā izanalizējot pirms 45 000 gadu Sibīrijas ziemeļaustrumos dzīvojoša īpatņa DNS paraugus, kā arī aptuveni 4300 gadu vecus paraugus no Vrangeļa salas. Un abos gadījumos esot izdevies iegūt praktiski visu šo dzīvnieku DNS svarīgāko daļu, kas attiecīgi deva iespēju veidot maksimāli pilnvērtīgu ainu.
Pētījuma gaitā noskaidrots, ka aizvadīto 300 000 gadu laikā izmiršana mamutiem ļoti nopietni draudējusi vismaz divas reizes. Mammuthus primigenius populācija sākusi ļoti strauji samazināties aptuveni pleistocēna vidusdaļā vai arī sākumā jeb pirms aptuveni 250 000 gadu, un ar to saistītie iemesli pagaidām palikuši nenoskaidroti, vēl jo vairāk arī tāpēc, ka dzīvniekiem izdevies izdzīvot. Tomēr tam sekojušais apledojums faktiski izkāva izdzīvojušo populāciju, un aptuveni pirms 12 000 gadu katastrofālo kopskaita samazināšanos jau vairs nav bijis iespējams apturēt.
Var piebilst, ka mamuti no Vrangeļa salas ir vieni no pēdējiem šīs sugas pārstāvjiem uz planētas, un tie ir par 6000 gadu pārdzīvojuši savus kontinentālos sugas brāļus. Tostarp šo dzīvnieku DNS analīze apliecinājusi, ka to genoms atšķiras ar krasi izteikti zemu pēctecības mainību. Tāda parādība parasti esot raksturīga tādām izzūdošajām populācijām, kurās jau sākuši pāroties tikai vistuvākie radinieki, ko gluži zinātniski dēvē par inbrīdingu (un katrā ziņā ar incesta elementiem).
