Staltbriežu populāciju Latvijā paredzēts samazināt, taču šā gada nomedīšanas atļauju sadalījums vairākos medību iecirkņos medniekiem radījis neizpratni. Vietās, kur pēc mednieku novērojumiem staltbriežu skaits nav sarucis, atļauju kļuvis ievērojami mazāk. Tikmēr kaimiņu iecirkņi, kuros dzīvnieku esot mazāk, dažkārt saņēmuši būtiski lielāku nomedīšanas apjomu. Mednieki jautā – pēc kādiem datiem un kritērijiem atļaujas sadalītas un vai lēmumu pieņemšanā pietiekami ņemta vērā reālā situācija dabā?

Vienā no medību iecirkņiem pērn piešķirtas 95 staltbriežu nomedīšanas atļaujas, bet šogad – tikai 56. Mednieki spriež, ka viens no iemesliem ir jaunais sadales princips, kurā līdztekus meža platībām tiek ņemta vērā arī lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tādējādi vairāk atļauju var nonākt iecirkņos ar plašām lauksaimniecības zemēm, bet salīdzinoši nelielu meža platību, lai gan brieži pēc barošanās laukos atgriežas mežā.

Kādā citā iecirknī mednieki jau vairākus gadus staltbriežus uzskaita ar termālo dronu. Viņi apgalvo, ka iegūtie dati atļauju sadalē nav ņemti vērā. Kolektīvam, kas agrāk saņēmis aptuveni 20 atļauju, šogad piešķirtas tikai deviņas, bet citam tuvumā esošam iecirknim – 28. Šie piemēri medniekiem liek apšaubīt ne tikai sadales taisnīgumu, bet arī procesa caurskatāmību – nav saprotams, kas izvērtējis situāciju konkrētajās platībās, kādi dati izmantoti un kā mednieki var pamatoti iebilst pret pieņemto lēmumu.