15 °C
Kārķu pagastā fiksēts neierasts gadījums – gaišā dienas laikā kādas mājas pagalmā viesojies brūnais lācis. Dzīvnieks iekļuvis īpašuma teritorijā un nodarījis postījumus trušu būriem.
Saimniecības Lejasšaujas saimniece Ausma Soka stāsta, ka viss noticis agri no rīta: “Mēs ēdām brokastis, un mūsu kucēns sāka riet. Virtuves durvis bija atvērtas, un suns nepārtraukti skraidīja iekšā un ārā. Paskatījāmies pa logu, bet neko neredzējām. Vīrs izgāja ārā apskatīties, jo suns rēja ļoti skaļi. Pēkšņi dzirdēju, kā viņš sauc: “Lācis!” Iznācu ārā un ieraudzīju lāci, kas bija piecēlies uz pakaļkājām pie trušu būdas un jau plēsa būri.”
Saimnieces vīrs sācis skaļi bļaut un sist plaukstas, lai dzīvnieku aizbaidītu. Tad lācis nolaidies uz visām četrām un lēnām devies prom pa to pašu vietu, pa kuru bija ienācis pagalmā.
“Es biju tik ļoti pārbijusies, ka nezināju, ko darīt, zvanīju 112. Pēc pusstundas vai ilgāk, zvanīja policija, vēlāk zvanīja arī “Ziemeļlatvija”. Tad zvanīju kaimiņam, ka uz viņa pusi devies lācis, ziņa izplatījās arī pie citiem kaimiņiem. Viņi bija dzīvnieku nofotografējuši, mēs paši to nepaspējām. Tajā brīdī tādas domas nemaz nebija, jo bijām pārbijušies,” atzīst saimniece.
Gan zemnieki, gan mednieki pauž arvien lielākas bažas par lielo plēsēju klātbūtni. Zemnieku skatījumā šie dzīvnieki apgrūtina mājlopu ganīšanu un palielina saimniekošanas izmaksas.
Mednieks un zemnieks Arvis Pēterēns, kurš nodarbojas ar liellopu audzēšanu, stāsta, ka viņa saimniecībā lāču uzbrukumi nav piedzīvoti, tomēr plēsēju klātbūtne rada citas problēmas: “Dzīvnieki kļūst tramīgāki un stresaināki. Tur, kur lācis ir tuvojies, lopi uz to pusi vairs negrib iet, aizsargāt es viņu varu ar elektrisko ganu, kas lācim nepatīk, taču ganāmpulks tik un tā ir satricināts.”
Mednieki savukārt norāda, ka viņi saskaras ar grūtībām pārvaldīt medījamās sugas, tāpēc arvien aktuālāka kļūst papildu drošības pasākumu ieviešana.
Arvis skeptiski vērtē trokšņu radīšanas ierīču efektivitāti: “Cik esam apkopojuši informāciju, dzīvnieki pie trokšņa pierod.”
Runājot par iespējamiem risinājumiem, viņš pieļauj, ka nākotnē varētu būt nepieciešams regulēt lielo plēsēju skaitu: “Visus jau droši vien ne, bet nelielos daudzumos jā, jo viņu paliks vairāk. Ar katru gadu šī problēma kļūs arvien lielāka, līdz var būt slikts iznākums.”
