Ir tikai dažas nedēļas gadā, kad viens no piesardzīgākajiem Latvijas medījamiem dzīvniekiem pēkšņi sāk uzvesties pavisam citādi. Stirnāzis, kurš visu vasaru bijis uzmanīgs, izvairījies no cilvēka un katru aizdomīgo kustību uztvēris ar paaugstinātu modrību, riesta laikā kļūst pavisam citādāks. Daba viņam liek domāt tikai par vienu – atrast savu kazu.

Tieši šajā laikā arī medniekam paveras reta iespēja izmantot vienu no interesantākajām medību metodēm – stirnāžu medības ar mānekli jeb svilpi.

Daudzi, kuri pirmo reizi mēģina medīt ar svilpi, sagaida gandrīz brīnumu. Pietiek tikai iesvilpt, un stirnāzis metīsies klāt. Dzīvē viss ir daudz interesantāk. Svilpe darbojas nevis tāpēc, ka dzīvnieks būtu ziņkārīgs, bet gan tādēļ, ka mednieks izmanto vienu no spēcīgākajiem instinktiem dabā – vairošanos.

Stirnu riests Latvijā parasti sākas jūlija otrajā pusē un turpinās līdz augusta vidum. Tieši tad stirnāži nepārtraukti meklē kazas, seko to pēdām, dzen tās pa mežmalām un pļavām, bieži vien zaudējot ierasto piesardzību. Nereti šajā laikā pļavās redzami raksturīgie riesta apļi – vietas, kur stirnāzis ilgi dzenājis kazu.