Šobrīd aktualizējusies diskusija par to, vai mednieki spēj ierobežot savvaļas dzīvnieku nodarītos postījumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Zemkopības ministrijā izveidota darba grupa, kurā diskutē, vai nepieciešami grozījumi normatīvajos dokumentos, kas situāciju mainītu.

Medību tiesības Latvijā pieder zemes īpašniekam. To nosaka Civillikums un Medību likums. Tāpat Medību likums nosaka, ka medību tiesības ir tiesības zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam savā zemes gabalā medīt šajā likumā un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Medību tiesības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var izmantot pats vai nodot citai personai.

Vai mēģinājums situāciju uzlabot atvērs Pandoras lādi un medības Latvijā būtiski mainīsies? Šis ir jautājums, kas uztrauc visvairāk. Ja tiesības medīt izmantos pats īpašnieks, kam viņš atskaitīsies un vai tiks ievērota dabas resursu ilgtspējīga saglabāšana? Galu galā, nevienam nav noslēpums, ka mežsaimnieki un lauksaimnieki visbiežāk nevēlētos redzēt nevienu potenciālo postītāju, kas viņiem var radīt zaudējumus. Tāpat pastāv lielas bažas, ka, mainot pastāvošo kārtību, var tikt radīta situācija, kurā medības kļūst par elitāru nodarbi. Piemēram, nosakot kompensācijas par postījumiem tādā apmērā, kādu ierindas mednieks nav spējīgs samaksāt, jo pilnībā nosargāt sējumus medniekam nav iespējams. Medības nav pilna laika darbs, kam var veltīt visu laiku.