Stirnu dārzs. Aizmirsta pagātnes pieredze vai nākotnes risinājums?

Latvijas medību saimniecībā stirna vienmēr bijusi viena no nozīmīgākajām sugām – gan medību, gan biotehnikas kontekstā. Pēc Valsts meža dienesta datiem Latvijā mīt ap 202 tūkstošiem stirnu, un to skaits pēdējās sezonās samazinājies par aptuveni 30 000 dzīvnieku. Jomas speciālisti atzīst, ka populācijas apsaimniekošana joprojām nav optimāla. Īpaši tāpēc, ka netiek ievērots pavisam vienkāršs princips: nomedījot vienu stirnāzi, jānomedī arī viena kaza un viens kazlēns. Nevar medīt tikai āžus.

Tas nozīmē, ka arvien aktuālāks kļūst jautājums – kā uzlabot stirnu populācijas kvalitāti, ne tikai skaitu.

Ja paskatāmies vēsturē…

Lasot profesora Arvīda Kalniņa grāmatu Medniecība, īpaši tās nodaļas, kas veltītas stirnām un medību saimniecībai, tajā skaitā piebarošanas lauciņu ierīkošanai, rodas pārliecība, ka stirnu medību saimniecībā nevarētu iztikt bez šiem dzīvniekiem īpaši piemērota piebarošanas lauciņa, ko varētu saukt, piemēram, par stirnu dārzu.

Kalniņš tieši šādu terminu nelieto, taču viņa aprakstītie principi ļauj izveidot priekšstatu par mērķtiecīgi veidotām dzīvotnēm – nelielām teritorijām, kur vienkopus nodrošināta daudzveidīga barība, iespēja patverties un, pats galvenais, miers.

Šādas vietas, kombinējot sējumus, krūmus un augļu kokus, iespējams ierīkot meža klajumos vai to malās.

Pamatideja ir vienkārša, bet ļoti moderna arī šodienas izpratnē – ne tikai piebarot dzīvnieku, bet veidot vidi, kurā tas vēlas uzturēties pastāvīgi.

Ko tas dotu stirnu populācijai šodien?

Mūsdienu medību saimniecībās šādi dārzi varētu dot vairākus būtiskus ieguvumus. Vispirms uzlabotos dzīvnieku kondīcija.

Stirna ir selektīvs ēdājs. Tai nepieciešama proteīniem bagāta barība pavasarī, sulīga zaļā masa vasarā un dažādība rudenī. Stirnu dārzs nodrošina šo nepārtrauktību, kas tieši ietekmē ķermeņa masu, trofeju kvalitāti un izdzīvošanu ziemā.

Uzlabotos arī populācijas struktūra. Ja dzīvnieki koncentrējas noteiktās vietās, populāciju iespējams labāk novērot, precīzāk plānot medības un izvairīties no nekorektas dažādu dzimumu un vecumu dzīvnieku medīšanas.

Mazāki būtu arī postījumi lauksaimniecībā. Stirnu dārzi darbojas kā alternatīva barības bāze, kas samazina spiedienu uz kultūraugiem un notur dzīvniekus meža teritorijās.

Ko tas dotu medību saimniecībai?

Stirnu populācija kļūtu prognozējamāka. Dzīvnieki regulāri izmantotu konkrētas vietas, kas atvieglotu uzskaiti un ļautu plānot selektīvās medības.

Atšķirībā no viengadīgiem sējumiem stirnu dārzs darbojas ilgtermiņā un prasa mazāk ikgadēju ieguldījumu. Šī pieeja vairāk fokusējas uz dzīvnieku kvalitāti, trofeju attīstību un dabisku uzvedību.

Kā ierīkot stirnu dārzu?

Par optimālu šāda dārza platību var uzskatīt vienu līdz divus hektārus. No kopējās platības 30–40% veido zālāji (āboliņš, lucerna), 30% – viengadīgie sējumi (auzas, zirņi, vīķi), 20% – krūmi (vilkābele, lazda, mežrozīte) un 10–20% – augļu koki (mežābele, pīlādzis).

Būtiski, lai netālu būtu biezoknis, kur dzīvniekiem meklēt patvērumu. Stirna nav liels staigātājs un cenšas visu mūžu uzturēties salīdzinoši nelielā teritorijā. Svarīgi šādi ierīkotās vietās dzīvniekus traucēt pēc iespējas mazāk, bet viengadīgo sējumu daļā ievērot augu seku, lai nenoplicinātu augsni.

Lai ierīkotu stirnu dārzu, mežābeļu un pīlādžu stādus var iegādāties privātajās kokaudzētavās. Vilkābeles un mežrozītes pieejamas dekoratīvo stādu audzētavās. Turpat var meklēt arī lazdas, lai gan tās iespējams atrast arī savvaļā.

Riski, ar ko jārēķinās

Protams, ierīkojot stirnu dārzu, jāņem vērā arī iespējamie riski. Pārlieku liela dzīvnieku koncentrācija var izraisīt stādījumu pārmērīgu nopostīšanu, kā arī veicināt slimību izplatību.

Nepareizi izvēloties vietu – ja tā ir pārāk atklāta vai bieži traucēta –, stirnas to vienkārši neizmantos. Tāpat, ja dārzs kļūst par pastāvīgu medību vietu, dzīvnieki to pamet.

Stirna.

Foto: Linda Dombrovska / Latvijas Mediji

Cik laika nepieciešams?

Lai izveidotu pilnvērtīgu stirnu dārzu, nepieciešami trīs līdz pieci gadi. Protams, pirms ķerties pie ierīkošanas, ideja jāsaskaņo ar zemes īpašnieku.

Paradoksāli, bet Arvīda Kalniņa aprakstītā pieeja dzīvnieku populāciju uzturēšanā šodien atkal kļūst aktuāla. Mūsdienu medību saimniecība arvien vairāk virzās no vienkāršas piebarošanas uz dzīvotņu veidošanu.

Stirnu dārzs būtībā ir piebarošanas lauciņš, kurā vienlaikus nodrošināts patvērums un miers. Tas pilnībā atbilst mūsu izpratnei par ilgtspējīgu medību saimniecību, populāciju kvalitātes uzlabošanu un konfliktu mazināšanu ar lauksaimniecību.

Šodien, kad stirnu populācijas apsaimniekošana ne vienmēr ir līdzsvarota, šī pieeja varētu kļūt par vienu no efektīvākajiem instrumentiem, jo medību saimniecības nākotne, visticamāk, būs nevis vairāk barības, bet gudrāk veidota vide. Un stirnu dārzi ir viens no veidiem, kā to panākt.