Stirnu kļūst arvien mazāk, tās moka dažādi parazīti, plēsēju skaits aug teju ģeometriskā progresijā, tāpat ir problēmas ar kormorāniem. Šie un citi jautājumi satrauc ne vienu vien mednieku Latvijā. Par tiem satraukts ir arī Māris Simanovičs, mednieks ar trīsdesmit gadu pieredzi.

Jābūt līdzsvaram, bet tā nav

“Gan es, gan ļoti daudzi mednieki Latvijā ir ievērojuši, ka pēdējos pāris gados ir būtiski sarucis stirnu skaits un ievērojami palielinājies plēsēju daudzums. Pirms kāda laika meža kamerā nofotografēts vilks vai lūsis bija retums, bet tagad tā ir ikdiena. Pirms desmit gadiem viena šāda bilde gadījās sezonā, tagad tādas ir katrā kamerā. Arī pats esmu redzējis vilku un lūšu pēdas dabā,” stāsta Māris Simanovičs.

Viņš ir pārliecināts, ka dabā jābūt līdzsvaram. Ne tikai no dzīvnieku puses, bet arī no tā, kā cilvēki apsaimnieko šo dzīvnieku populācijas. Nevar apsaimniekot tikai daļu no populācijām un attiecībā uz pārējām teikt, ka dabā viss ir dabīgi un daba pati visu noregulēs. Jā, noregulēs, bet tikai pēc saviem likumiem, kas mums, cilvēkiem vai, pareizāk sakot, tiem, kuri ir idealizējuši savvaļas dzīvniekus un piedēvējuši tiem cilvēciskas rakstura iezīmes, visbiežāk nav pieņemami.