Marts ir lielisks laiks, lai nodotos fīderim, tāpēc ka Ventā var veiksmīgi ķert vimbu. Tā ir spēcīga, liela un, kad ķeras, tad ķeras daudz. Šis gan ir arī labs laiks lašveidīgo copei, bet tas man sanāk īsās vakara vai rīta sesijās. Nenopietnas, lai gan noķert var, un parasti tie ir daži metieni, kad spožais sevi atrāda. Bet visa diena, barības jaukšana, vietas iepazīšana, spices vērošana – kaut kas tur ir.

Sezonas sākumu cenšos iestartēt jau laikus, ja ziema atkāpjas mierīgi, bet šī gada sākums iegrozījās visai interesants. Ziemas it kā nebija, bet tajā pašā laikā ūdens līmenis bija tik nestabils un augsts, ka labus rezultātus varēja sagaidīt tuvāk marta vidum. Līdz tam jau arī, protams, sanāca norauties un apmeklēt upi, bet tas vairāk bija tāds izmisuma solis. Kad ūdeņi noskrēja, tad sāka parādīties arī pirmās vimbu bildes, un līdz ar pirmajiem aborigēniem arī es biju pie upes. Jāsaka gan, ka Ventā ir divas opcijas – ar licenci vai bez. Jā, pie Kuldīgas vimbu ir ļoti, ļoti, ļoti daudz, un tās tur var ķert arī gana ekstrēmos apstākļos, bet, tā kā man mājām tuvāk ir upes grīvas daļa, tad es esmu iepazinis bezmaksas posmu, un arī šeit var ļoti labi paķert vimbu, sasniedzot daudz normu vienā copes dienā.