Rudens ir īstais brīdis sakārtot ūdens novadīšanas sistēmas savā īpašumā. 

Caurtekas, grāvji un dīķi palīdz regulēt lietus un kušanas ūdeņus, pasargājot teritoriju no applūšanas un pārlieka mitruma. Regulāra šo sistēmu kopšana ir ne tikai būtiska sistēmas funkcionēšanai, tas ir īpašnieka pienākums.

Labs pagalms ir tāds, kuru iespējams uzturēt sausu. Lai piemājas teritorija būtu sausa, liekajam mitrumam no augsnes ir jānoplūst.

Ja mitruma ir vairāk, nekā augsne spēj novadīt, talkā nāk dažādas slēptas vai atklātas ūdens novadīšanas sistēmas, piemēram, drenāža un notekgrāvji. Ūdens no slēptas drenāžas sistēmas tiek novadīts grāvī, nosēdakā vai ūdens tilpnē. Grāvju dziļums un platums ir atkarīgs no teritorijas reljefa, augsnes sastāva un paredzamā ūdens daudzuma.

Kā tikt pie funkcionējoša grāvja

Kā pareizi izveidot grāvi? Vispirms privātmājas īpašnieks kopā ar sertificētu būvinženieri vai ainavu arhitektu izplāno notekgrāvja izvietojumu, balstoties uz augsnes un reljefa analīzi. Jānoskaidro, kurā virzienā gaidāma ūdens plūsma un kur un kā to novadīt. Piemēram, vai tas būs kopējais grāvis, lietus ūdens kanalizācijā vai infiltrācijas lauks. Speciālisti aprēķinās, cik lielam jābūt grāvja dziļumam un slīpumam. Privātajās lauksaimniecības zemēs parasti pietiek ar 0,8–1,2 metrus dziļu un 0,5–1 metru platu notekgrāvi. Ceļmalās vai teritorijās ar lielāku ūdens plūsmu nepieciešami dziļāki un stāvāki grāvji – līdz 1,5 metru dziļumam. Svarīgs ir arī grāvja slīpums ūdens tecēšanas virzienā – tam jānodrošina rāma ūdens aiztecēšana, ne pārāk strauja, lai nerastos izskalošanās.