Tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšanai Eiropas elektroenerģijas tirgus gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos no 1. oktobra pāries no 60 minūšu uz 15 minūšu tirdzniecību.
Šī pāreja ir daļa no plašākas Eiropas enerģijas tirgus integrācijas, kuras mērķis ir nodrošināt vienotus principus un efektīvāku tirdzniecību visās dalībvalstīs. Īsāks tirdzniecības intervāls ļaus vienotajā tirgū labāk koordinēt elektroenerģijas plūsmas, precīzāk salāgot piedāvājumu un pieprasījumu, kā arī uzlabot pārrobežu savienojumu izmantošanu. Vienotā pieeja visās valstīs ir būtisks priekšnoteikums, lai Eiropas energosistēma kļūtu elastīgāka un drošāka.
Kopš elektroenerģijas tirgus liberalizācijas, kas Eiropā sākās pirms 30 gadiem, elektroenerģijas vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, piesaistot cenu mainīgai biržas cenai, notiek pa 60 minūšu periodiem. Arī elektroenerģijas skaitītāji līdz šim reģistrēja patēriņu pa 60 minūšu periodiem, lai patērētāji un ražotāji varētu norēķināties par cenām, kas elektroenerģijas biržā tiek noteiktas katrai diennakts stundai. Līdz ar izmaiņām elektroenerģijas nākamās dienas tirgū arī Baltijas balansēšanas jaudu tirgū tiek ieviests 15 minūšu tirdzniecības periods. Šī izmaiņa ļaus Baltijas pārvades sistēmas operatoriem precīzāk plānot un iepirkt balansēšanas jaudas rezerves, kā arī veikt elektroenerģijas sistēmas balansēšanai nepieciešamo starpsistēmu jaudu rezervēšanu. Balansēšanas jaudas tirgus dalībniekiem, jo īpaši tiem, kuru portfelī ir atjaunīgie energoresursi vai resursi ar augstu elastību, tas sniegs iespēju piedāvāt jaudas uzturēšanu īsākiem periodiem un precīzāk plānot jaudas nodrošināšanas periodus.
"Pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu ir būtisks un nepieciešams solis elektroenerģijas tirgus attīstībā. Šīs izmaiņas ļaus efektīvāk izmantot elektroenerģijas elastīgo ražotāju un patērētāju sniegtās iespējas, precīzāk līdzsvarot energosistēmu un nodrošināt skaidrākus tirgus signālus," vērtē "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš, uzsverot, ka vienlaikus jāņem vērā, ka pārejas periodā un vidējā termiņā var pieaugt cenu svārstīgums ‒ iespējami biežāki un izteiktāki cenu pīķi un kritumi vienas stundas ietvaros. "Īsāks tirdzniecības periods uzliek papildu prasības arī elektroenerģijas tirgotājiem – nepieciešama informācijas tehnoloģiju un uzskaites sistēmu pielāgošana, uzlabota prognozēšana un risku vadība, kā arī vēl būtiskāka kļūst spēja precīzi plānot klientu elektroenerģijas patēriņu un ģenerāciju," secina R. Samtiņš.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".