13.3 °C
Vasaras kviešus pārtikas kvalitātē šogad ir izdevies nokult tikai Zemgalē un Vidzemē, ziņo Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).
Centrā norāda, ka lietavu ietekmē šogad vasarājiem bija īsākas vārpas ar sīkiem graudiem.
Septembra izskaņā veiktais ražības apkopojums liecina, ka zemākā vasaras kviešu ražība – 1,8 tonnas no hektāra – bija Latgalē, bet augstākā vasaras kviešu ražība – 4,8 tonnas no hektāra – Zemgalē. Vienlaikus valstī vidēji šis rādītājs bija 3,4 tonnas no hektāra, kas ir līdzīgi tam, kā bija pērn.
LLKC norāda, ka Latgalē un Vidzemē nupat tikai sākta vasaras rapšu kulšana. Mitruma ietekmē tiem izveidojušās sīkas sēklas un, piemēram, lielākai daļai Vidzemē iekulto rapšu ir zems eļļas un proteīna saturs, kas atspoguļojas arī iegūtās ražas kvalitātē – sēklām ir zems eļļas un proteīna saturs. Vidēji valstī no viena hektāra izdevies nokult 1,2 tonnas vasaras rapšu, kamēr 2024. gadā tās bija 1,6 tonnas no hektāra.
LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka skaidro, ka lielā nokrišņu daudzuma dēļ vasarājiem Latgalē šogad ir ļoti zemas ražas. Auzas, kuras lielākoties audzē lopkopji, sējot ar pasēju, nevarēja nokult un tās novāca skābbarībai, neiegūstot graudu ražu. Savukārt griķiem ir zems augums un lielākā daļā platību tos atstās zaļmēslojumam, jo nevarēs nokult.
Viņa arī atzīmē, ka šogad praktiski nav kartupeļu ražas – tie sapuva vagās, kamēr smilšainākās augsnēs iegūti vien sīki bumbuļi. Savukārt zirņus lietusgāzes izsita no pākstīm, tie sagūla veldrē, ko nav iespējams pacelt, un ražu iegūt nevarēs.
LLKC arī piebilst, ka Latgalē un Vidzemē kartupeļu ražas teju nav un iegūtā pārliecīgā mitruma dēļ nebūs ilgi uzglabājama, bet pārējā Latvijā izdevies iegūt viduvēju ražu – 17 tonnas no hektāra, kamēr 2024. gadā tika iegūtas 20,6 tonnas no hektāra.
Tāpat LLKC norāda, ka savlaicīgi iesētajām auzām šogad izdevās iegūt augstākas ražas, bet vēlāk sētajām auzām pilnvērtīgi neattīstījās skaras. Tādējādi vidējā auzu ražība valstī septembra izskaņā bija 2,7 tonnas no hektāra, kamēr pirms gada tās bija 2,9 tonnas no hektāra.
Tikmēr nogatavošanās stadijā pašlaik ir griķi Kurzemē, bet Latgalē un Vidzemē tie sāk nogatavoties, vēlāk sētie vēl zied. Jau nokulto griķu vidējā ražība Latvijā ir aptuveni 0,7 tonnas no hektāra, kamēr pirms gada tā bija 1,2 tonnas no hektāra.
Šīs sezonas zirņu ražas apjomu būtiski ietekmēja to sējas laiks. Agrāk sētie zirņi Zemgalē un Kurzemē veidoja spēcīgāku sakņu sistēmu, lielāku biomasu, ātrāk nogatavojās un tika novākti pirms lietus perioda, iegūstot samērā labu ražu. Kaitēkļu zirņos bija maz. Savukārt vēlāk sētie zirņi Vidzemē un Latgalē lietus ietekmē nodzeltēja un neattīstījās, kā arī daudzviet ieauga nezālēs. Biežās lietavas neļāva zirņus nokult, jo liela daļa sējumu sagāzās veldrē, kā arī zirņus izsita no pākstīm. Tādējādi daļa platību tika ieartas. Vidējā zirņu ražība šogad Latvijā ir 2,6 tonnas no hektāra.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
