No dārgiem paneļiem līdz enerģijas pārpalikumam; saimnieka stāsts par saules elektroenerģiju

Elektroenerģijas ražošana saules parkos stiprina lauku saimniecību energoneatkarību un konkurētspēju. Latvijā aizvien vairāk ražo un izmanto saules elektrostacijās ražoto elektroenerģiju.

Lauku atbalsta dienests (LAD) kopš 2022. gada pavisam apstiprinājis 205 saules parku projektus 14,1 miljona eiro vērtībā, toskait publiskais līdzfinansējums 6,4 miljoni eiro, kas elektroenerģijas ražošanas jaudu palielina par pavisam 18 345 kilovatiem (kW). Vienā LAD atbalstītā projektā uzstādītā saules parka jauda ir vidēji 102 kW. Savukārt Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka pērn saules elektrostacijās ražotas 536 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas – 2,2 reizes vairāk nekā gadu agrāk.

"Agro Tops" salīdzina pēdējos gados uzstādīto saules elektrostaciju darbību divās saimniecībās. 

Krimūnu pagasta ZS "Rūķīšu tēja" 50 KW jaudas saules parku (25 kW jaudas parks saimniecībā darbojās jau agrāk) ar LAD piešķirto līdzfinansējumu uzstādīja 2023. gadā, bet Priekules pagasta ZS "Nodegi" 50 kW jaudas saules enerģiju izmanto otro gadu. 

ZS "Nodegi" savu saules elektrostaciju uzstādīja bez valsts un ES atbalsta.

Vislielākais patērētājs – saldētava

Krimūnu pagasta ZS "Rūķīšu tēja" saimnieks Raimonds Lignickis ar ārstniecības augiem darbojas kopš 1993. gada, bet ZS "Rūķīšu tēja" ir dibināta 2000. gadā. 

Saimniecība patlaban 35 hektāru platībā audzē gan ārstniecības augus, gan arī ogas. Visvairāk audzē kumelītes – to sējumi aizņem 20 hektāru. 

Ārstniecības augus ne tikai audzē un sagatavo tējām, bet arī izmanto ēterisko eļļu un krēmu ražošanai. Tirgū pieprasīts produkts ir arī no ēterisko eļļu blakusproduktiem ražotais ziedūdens. Vēl viens darbības virziens ir sulas un sīrupi. "Esam izveidojuši gandrīz bezatlikumu ražošanu. Pārstrādes atlikumi nonāk kompostā un atgriežas augsnē," tā saimnieks. 

Raimonds Lignickis: "Vācam smiltsērkšķus. Tos no lauka vedam uz saldētavu, kuru dienas laikā "baro" saules paneļu ražotā elektroenerģija."

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Viņš atceras, ka pirmie saules paneļi uzstādīti 2014. gadā. "Tolaik tie maksāja kosmisku naudas summu – aptuveni piecas reizes dārgāk nekā patlaban. Izvēlējāmies uzstādīt saules elektrostaciju tāpēc, ka audzējam ogas un glabājam tās saldētavā. Vasarā, kad spīd visspožākā saule, saldētava darbojas bez pārtraukuma. 2023. gadā ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu papildus jau 2014. gadā uzstādītajiem saules paneļiem uzstādījām vēl saules paneļus ar 50 kilovatu kopējo jaudu. 

No saules ražotā elektroenerģija patlaban nosedz saldētavas elektroenerģijas patēriņu dienas laikā un arī citas vajadzības," 

tā R. Lignickis. Viņš piebilst, ka saimniecība elektrību pārdod arī kopējā tīklā. Tomēr tai ir uzlikts rāmis – no gandrīz 75 kW jaudas tīklā atļauts pārdot elektroenerģiju no 17 kW jaudas.

Jāpiebilst, ka LAD atbalstu sniedz saules parku būvniecībai ar nosacījumu, ka 80% tajos ražotās elektroenerģijas tērē pašpatēriņam. "Mums patlaban dienas laikā elektroenerģija paliek pāri, tāpēc būtu lietderīgi likt akumulatorus enerģijas uzkrāšanai. Tomēr ne pie tām cenām, kas patlaban ir Latvijā. Vērtēsim, kaut ko nākamajos gados pirksim un tad iegūsim vēl lielāku enerģētisko neatkarību," tā R. Lignickis.

Tabula.

Foto: CSP / Latvijas Mediji

Projekts cenas krituma laikā

Zemnieku saimniecībai pirms diviem gadiem saules parku uzstādīja SIA "EnerGrid". Saimniekam par darbu kvalitāti iebilžu neesot bijis. Uz jautājumu, kā atrast vispiemērotāko saules parka būvnieku, Raimonds atbild īsi: "Laimes spēle. Neskati vīru pēc cepures!" Viņš balstījies uz saimnieku izteiktajām atsauksmēm. 

Pakalpojuma cenas tirgū esot aptuveni vienādas, kāds piedāvā dārgāk un arī sola labāku kvalitāti, cita piedāvājumā ir lētāks pakalpojums un arī sliktāka kvalitāte. "Jāvērtē, cik ilgi pakalpojuma sniedzējs darbojas, cik daudz saules paneļu ir uzlicis," saka Raimonds.

SIA "Rūķīšu tēja" saimniekam neliela bezspēcības sajūta bijusi 2023. gadā ar LAD atbalstu īstenotā projekta laikā. "Projektu sākām gatavot janvārī, kad cena 50 kilovatu jaudas saules parka paneļiem bija aptuveni 50 000 eiro. Kad iesniedzām projekta pieteikumu, projektu apstiprināja un noslēdzām līgumus, saules paneļu cena bija uz pusi lētāka. Tātad mums bija līgums par divreiz dārgāku pirkumu nekā tābrīža tirgus cena. Ja nebūtu īstenojuši projektu, rudenī būtu paneļus pirkuši par tādu pašu cenu bez atbalsta," atklāj saimnieks. Viņš atgādina, ka 2023. bija gads, kad visi uzņēmēji, kam nav slinkums, veduši paneļus, mājsaimniecību atbalsta programma tuvojās noslēgumam, tāpēc veidojās krājumi un bija jāmazina cena.

Raimonds vairās nosaukt precīzu ieguldījuma atmaksāšanās laiku. "Tas ir diezgan īss, varētu būt pieci gadi. Atmaksāšanās aprēķinā ir jāiekļauj elektrības cena, tomēr tā ir neparedzama. Pirms diviem gadiem saldētavas pēcpusdienā izslēdzām, jo elektrības cena bija gandrīz pieci eiro par kilovatstundu. Kosmoss!" saka saimnieks.

Ikvienu "Rūķīšu tējas" saimniecības viesa uzmanību piesaista dūšīgs rūķis. Tā viesmīlība pat novērš uzmanību no uz ražošanas ēkas izvietotās saules paneļu elektrostacijas.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Pārdodam lēti, pērkam dārgi

Raimonds savas saimniecības enerģētisko politiku raksturo ar piemēru: "Vasarā elektroenerģija pa dienu no malas nav jāpērk, to pērkam naktī. Patlaban, 14. augustā pulksten 10.30, mūsu paneļi ražo 23 kW, tīklā dodam 16 kW, patēriņš uz vietas ir 7,27 kW. Vakar kopējā tīklā devām pavisam 115 kilovatstundu, bet no tīkla paņēmām 98 kilovatstundas," atklāj "Rūķīšu tēja" saimnieks. Tātad saimniecības elektroenerģijas bilance ir pozitīva, elektrību vairāk ražo nekā pērk. Tomēr leiputrijas nav! R. Lignickis: "Agrāk dienas un nakts cenas bija līdzīgākas nekā patlaban. Kad spīd saule, paneļi elektrības negatīvās cenas dēļ dažkārt ir pat jāizslēdz. Patlaban elektrības biržas cena ir deviņi centi par kilovatstundu. Viss ļoti forši. Šodien pārdotajai no saules ražotajai elektroenerģijai cena ir pat laba – 4–6 centi par kilovatstundu. Vakarā, kad saule nespīdēs, tā pakāpsies līdz 25–30 centiem. Un tad mēs elektrību pirksim. Tātad patlaban paši ražojam daudz elektrības, kas maksā četrus centus, bet vakarā būs jāpērk par 30 centiem. Juridiskajām personām ir jāpērk un jāpārdod enerģija par konkrētā brīža biržas cenu."

Saimnieks atceras, ka pērn (SIA "Rūķīšu tēja" ir SIA "Enefit Latvija" klients) bija mēneši, kad saimniecības elektrības rēķini bija ar mīnusa zīmi. Šajā gadā tā vairs nav, jo dienas laikā, kad darbojas saimniecības saules parks, elektrības cena ir lēta, bet naktī, kad tā jāpērk, – dārga. Saldētava, saimniecības vislielākais elektrības patērētājs, darbojas 24/7 režīmā.

Saules paneļi un serviss

Saules paneļu lietošana esot vienkārša un lēta. "Rūķīšu tēja" saimnieks atklāj, ka pirmā – 2014. gadā uzstādītā – paneļu sistēma šajā vasarā noplīsa. Garantijas laiks, kas ir desmit gadi, beidzies, un saimniekam jālemj – labot sabojājušos invertoru vai pirkt jaunu. Naudas izmaksas ir aptuveni vienādas. 

"Mēs, visticamāk, pirksim jaunu invertoru tāpēc, ka Latvijā to neviens nelabo, esot jāsūta uz Vāciju. Saules paneļi darbošoties pat ilgāk nekā 25 gadus, tomēr tie pakāpeniski ražo nedaudz mazāk elektroenerģijas," saka saimnieks.

Viņš piebilst, ka vēl viens – vislielākais – izaicinājums esot paneļu mazgāšana. Tā jāveic ik pēc aptuveni desmit gadiem. "Vai nu pašam ar lupatu jākāpj uz jumta, vai jāpērk mazgāšanas pakalpojums, ko patlaban sniedz maz uzņēmēju, kas savukārt atkal nozīmē kosmiskas cenas," tā saimnieks. Uz jautājumu, vai lielais lietus daudzums mazgāšanas vajadzību nemazina, saimnieks atbild ar humoru: "Uzauguma kārtiņa uz paneļiem sāka veidoties pēc pirmajiem astoņiem ekspluatācijas gadiem. Būtu labi, ja kāds no augšas paneļus tīrītu arī ar birsti. Uz paneļiem iesēdušos netīrumus vajag iekustināt mehāniski, vien tad tie noskalosies." R. Lignickis piebilst, ka viņš cer sagaidīt saules paneļu mazgāšanas robota izveidi. Tie jau ir izveidoti, tomēr cenas ir patlaban ir gandrīz nepieejami augstas.

Ārstniecības augu audzēšanas laikā neizmanto herbicīdus, tāpēc ļoti liels un svarīgs ir apzinīgu ravētāju devums. Attēlā saimniecības kliņģerīšu lauks, kur notiek ražas vākšana.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Apsver ar saules paneļiem darbināma ravētājrobota iegādi

SIA "Rūķīšu tēja" ārstniecības augu audzēšanā nelieto herbicīdus, tāpēc saimniecībā ļoti liels ir fiziskā darba īpatsvars. Darbiniecēm, īpaši šajā ar lietu bagātajā vasarā, kad ļoti labi aug nezāles, jāravē ir bieži un daudz. R. Lignickis atceras, ka uzreiz pēc eiro ieviešanas (2014. gads) vienas tējas paciņas vairumtirdzniecības cena bija vienāda ar viena darbinieka stundas likmi – 1,20 eiro. Patlaban pēc aizvadītajiem 11 gadiem minimālā stundas likme ir 4,60 eiro. "Tas nozīmē, ka arī paciņas cenai vajadzētu būt tuvu tam. Darbaspēka izmaksas produkta cenā veido lielu īpatsvaru. Diemžēl paciņas vairumtirdzniecības cenas kāpums ir vien aptuveni 30 procenti, nevis četras reizes. Kā risinām šo izaicinājumu? No mazāk ienesīgajām lietām, no kultūraugiem, kuru audzēšanā ir liels darba ieguldījums, pamazām atsakāmies. Ko varam, cenšamies mehanizēt, lai celtu darba ražīgumu," saka saimnieks. Viņš liek lielu cerību uz robotiem ravētājiem, uz lāzertehnoloģijas izmantošanu un apsver šāda pirkuma iespējas. 

"Šie apmācāmie roboti darbojas ar saules paneļu ražoto elektroenerģiju un var ravēt gandrīz 24 stundu režīmā. Paredzu diezgan strauju izaugsmi ravētāju ražošanā un izmantošanā. Ravētājrobotus būvē arī Jelgavā, patlaban gan specializācija ir burkānu ravēšanā. Būs mums palīgi ravēšanā," tā nākotnes ieceres līdztekus akumulatora pirkumam iezīmē ZS "Rūķīšu tēja" saimnieks.

Taupīšanai – otrs enerģijas avots

Priekules pagasta ZS "Nodegi" ir 200 Limuzinas šķirnes zīdītājgovju ganāmpulks, kā arī saimniecībā audzē produktus, kuru cenu nenosaka biržā, – kaņepes, lucernu un citus kultūraugus, no kuriem arī iegūst sēklas. Saimnieks Gatis Ozols ir izveidojis un turpina veidot zemes apstrādes modeli, kas balstīts uz augsnes auglības celšanu ar bioloģisko metodi astoņu gadu ciklā. Šajā modelī īpaša vieta ir gan biogāzes ražotnei, kur no saimniecības resursiem (kūtsmēsli, zāle un citi laukos audzētie produkti) ražo elektroenerģiju, siltumu un digestātu, un nu jau otro gadu arī 50 kW jaudas saules parkam. Atšķirībā no Raimonda Lignicka saimniecības "Nodegi" savu saules parku uzstādīja bez valsts atbalsta.

Kāpēc uzstādīt saules parku, ja saimniecībā darbojas biogāzes ražotne, kas ražo elektroenerģiju? Saimnieks atbild, ka ir jābūt taupīgam, un saules parks ļauj taupīt. Gatis Ozols: "Kad spīd saule, elektrībai nav cenas. Biogāzes ražotnē mēs daļu no izejvielām pārvēršam gāzē un elektroenerģijā. Tas ir produkts, ko ražoju gandrīz bez pārtraukuma. Kad cena ir zema, tad ražot biogāzi zūd jēga. Vienalga, kā es mazinātu tās pašizmaksu, resurss kaut ko maksā. Tas nozīmē, ka tajā brīdī man nav nekāda labuma – nav labuma dot tīklā elektroenerģiju, kurai nav cenas. Vienlaikus mans biogāzes ražotnes dzinējs darbojas ar minimālo jaudu un ražo enerģiju vairāk, nekā vajag man pašam. Neatkarīgi no manas gribēšanas dodu elektrību tīklā, kas neko nemaksā. Biogāzes ražotnes dzinēju var izslēgt, tomēr tajā brīdī, kad es to izdaru, saimniecība sāk tērēt pirkto elektrību. Tā neko nemaksā, viss kārtībā, tomēr "Sadales tīkls" vienalga paņem savu operatora daļu neatkarīgi no tā, kurā virzienā plūst elektrība. Tātad, arī pērkot elektroenerģiju par nulle centiem, maksāju "Sadales tīklam" par piegādi. Lēmu, ka tajā brīdī, kad spīd saule un saules enerģija nosit cenu, tā nosedz manu pašpatēriņu, un es tajā brīdī biogāzes ražotnes dzinēju varu izslēgt. Respektīvi, es iemodelēju saules enerģijas ražošanu savā pašpatēriņā. Darbojas šāds modelis: saule spīd – ražo, nespīd – neražo. Kad biržā elektrības cena kāpjas, iedarbinu biogāzes ražotnes dzinēju. Pēc saules parka uzstādīšanas man ir divi enerģijas avoti, ar kuriem varu spēlēties. Es nerunāju par pelnīšanu – ir iespēja taupīt. Ir jābūt taupīgiem, saimnieciskiem, un šis ir veids, kā es taupu."

G. Ozols arī vērš uzmanību uz saules parka būvniecības laikā gūto atziņu – ja saimnieks pats būvē saules paneļu parku, tad var rēķināties ar gandrīz uz pusi lētāku naudas ieguldījumu, nekā būvējot to ar kādas programmas līdzfinansējumu. "Līdzko ir projekti, ir jāizpilda dažādi nosacījumi. Saules paneļu parka uzstādīšanai ar vai bez kādas programmas atbalsta piesaistes ir vajadzīgs gandrīz vienāds naudas ieguldījums. Iespējas startēt atbalsta programmās bija, tomēr, izmantojot atbalstu, ir jāuzņemas saistības uz pieciem sešiem gadiem. Patlaban man nevienam nav jāatskaitās. Darbojos tā, kā pats vēlos."

Daudz vairāk stundu ar negatīvu elektroenerģijas cenu

Zane Leimane, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības līdzdalības departamenta vecākā eksperte:

– Klimata un enerģētikas ministrija atbalstu saules paneļu uzstādīšanai nodrošina vien fiziskām personām, izmantojot Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalsta programmu, par kuras izstrādi ir atbildīga KEM.

Juridiskajām personām saules parku iegādei un izbūvei lauksaimnieciskās ražošanas vajadzību nodrošināšanai atbalsts nav sniegts, un šādas atbalsta programmas KEM pārraudzībā nav. Lauksaimnieki atbalstu iepriekš nosauktajiem mērķiem var saņemt Altum, Lauku atbalsta dienesta un citās programmās.

Latvija pēdējos gados ir strauji attīstījusi saules ražošanas jaudas, kas pozitīvi atsaucas arī uz elektroenerģijas cenām. Pamatojoties uz 2023. un 2024. gada tendencēm, saules elektrostacijām (SES) ir būtisks potenciāls ietekmēt elektroenerģijas cenu septiņos no divpadsmit gada mēnešiem. Saražotais elektroenerģijas daudzums no SES ik gadu kāpjas, kas attiecīgi arī nodrošina zemākas elektroenerģijas cenas.

Mūsu aprēķini rāda, ka 2022. gadā saražotais elektroenerģijas daudzums no SES bija 29 878 MWh un elektroenerģijas cenas gada griezumā bija negatīvas (ar mīnusa zīmi) divas stundas. Savukārt 2023. gadā situācija krasi mainījās – SES ražoja elektroenerģiju četras reizes vairāk, pavisam 128 174 MWh, un gada griezumā negatīvas elektroenerģijas cenas sasniedza 100 stundu, bet 2024. gadā SES ražotās elektroenerģijas daudzums pieauga vairāk nekā trīs reizes un sasniedza 397 951 MWh. Pērn negatīva elektroenerģijas cena bija 184 stundas. Šāgada pirmajos septiņos mēnešos negatīvo stundu skaits ir sasniedzis jau 130, bet SES saražotās elektroenerģijas daudzums – 421 980 MWh.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Agro Tops"

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".