7.1 °C
Pērn salīdzinājumā ar 2019. gadu palielinājies vienam augļu koku un ogulāju hektāram izmantoto pesticīdu daudzums, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par pesticīdu izmantošanu kultūraugu sējumos un stādījumos 2024. gada ražai.
Apjoma pieaugumu ietekmēja bioloģiska fungicīda un insekticīda plaša lietošana augļu koku aizsardzībā. Taču samazinājies pesticīdu patēriņš dārzeņu un kartupeļu platībās.
Atkarībā no laikapstākļiem pesticīdu lietošana katru gadu atšķiras. Sausos laikapstākļos vairāk attīstās dažādi kaitēkļi, kurus pēc tam kontrolē ar insekticīdu palīdzību, savukārt, ja mitrums ir augsts, attīstās gan slimības, gan nezāļu populācijas, kuras kontrolē attiecīgi ar fungicīdu un herbicīdu palīdzību. 2024. gadā laikapstākļi bija kontrastaini - sausums, karstums, lietusgāzes, atzīmē CSP.
Vērojams pieaugums ābelēm izmantoto pesticīdu apjomā uz vienu hektāru stādījumu - no 820 gramiem 2019. gadā līdz 1,47 kilogramiem 2024. gadā jeb par 80%, bumbieru stādījumiem pieaugums no 1,87 kilogramiem līdz 2,4 kilogramiem jeb par 28%, plūmju stādījumiem - no 300 gramiem līdz 460 gramiem jeb par 57%, bet zemeņu platībām lietojums palicis nemainīgs - 320 grami. Plūmju un ābeļu stādījumos izmantoto pesticīdu apjoma pieaugumu ietekmēja slimību ierobežojoša un ārstējoša bioloģiskā fungicīda (kālija hidrogenkarbonāta) lietojums. Šī bioloģiskā augu aizsardzības līdzekļa lietojums veidoja 86% plūmju dārzos lietoto fungicīdu apjoma un 12% ābeļu platībās lietoto fungicīdu apjoma. Ābeļu un bumbieru stādījumos lietoto pesticīdu apjomu ietekmēja arī bioloģiska insekticīda - parafīneļļas - pieaugošs lietojums. 2024. gadā parafīneļļa veidoja 97% ābelēm lietoto insekticīdu apjoma, bumbieru stādījumos - 99,6%.
"Ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā samazinās pesticīdu pieejamība, arī Latvijas lauksaimnieki meklē efektīvus alternatīvus risinājumus, tomēr šādu preparātu deva uz hektāru ir būtiski lielāka, salīdzinot ar sintētiskiem pesticīdiem," '
situāciju komentē Valsts augu aizsardzības dienesta direktora vietnieks Vents Ezers.
Ķiršu stādījumos izmantoto pesticīdu daudzums vienam hektāram samazinājies no 310 gramiem 2019. gadā līdz 260 gramiem 2024. gadā jeb par 16%, aveņu stādījumos no 160 gramiem līdz 130 gramiem jeb par 22%.
Atklāta lauka dārzeņu platībās vērojams pesticīdu patēriņa samazinājums, izņemot kāpostu platības, kur izlietotais pesticīdu apjoms uz hektāru pieauga par 13% - no 860 gramiem 2019. gadā līdz 980 gramiem 2024. gadā.
Izmantotais pesticīdu apjoms vidēji vienam burkānu sējumu hektāram samazinājies par 6% jeb no 3,34 kilogramiem 2019. gadā līdz 3,15 kilogramiem 2024. gadā, sīpolu platībām - par 5% jeb no 3,49 kilogramiem līdz 3,32 kilogramiem, un biešu platībām - par 1% jeb no 1,78 kilogramiem līdz 1,77 kilogramiem.
Samazinājies arī vienam hektāram izmantoto pesticīdu apjoms kartupeļu stādījumos - par 21% jeb no diviem kilogramiem 2019. gadā līdz 1,57 kilogramiem 2024. gadā.
