10.4 °C
Latvijas Meža īpašnieku biedrībai apritējuši divdesmit gadi. "Darbi lai runā paši," – tā biedrības jubilejas pasākumā sacīja tās valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Tomēr paveikto pieminēt ir vērts, jo daudzas svarīgas lietas sakārtotas un daudzas ir ceļā uz to.
Lēmumi jāpieņem brīvāk
Latvijas Meža īpašnieku biedrība divdesmit gados izaugusi līdz vairāk nekā 500 biedriem. Tās rindās ir arī kooperatīvi un asociācijas, līdz ar to biedrības pulsu sajūt vairāk nekā divi tūkstoši meža īpašnieku. A. Muižnieks: "Tas ir vairāk nekā lielākajās Latvijas partijās. Ja meža īpašnieki vēlētos dibināt partiju un visi, kas sadarbojas ar mums, tajā iestātos, tā būtu lielākā partija Latvijā. Esam izauguši gan skaitliski, gan svara ziņā. Mūs respektē un ņem vērā. Esam centušies būt konstruktīvi un balstīti uz faktiem, nevis emocijām. Tas palīdz sarunās ar valsts pārvaldes institūcijām." Viņš arī piebilst, ka, pārdomājot, kas pa šiem divdesmit gadiem ir noticis, jāsecina, ka ir sasniegumi, kas meža īpašnieku dzīvē nesuši pozitīvas izmaiņas. Taču daudz laika un spēka aizgājis arī tam, ko pamanīt grūti – cīņai, lai nenotiktu nekas negatīvs. Tāda ir ikdiena.
A. Muižnieks: "Ir prieks par to, ka izdevies sakārtot nodokļu režīmu, kurā bija bardaks. Vienā gadījumā cirsmu pārdošana skaitījās saimnieciskā darbībā, citā ne un meža īpašnieki norēķinājās ar skaidru naudu, tā ieslīdot pelēkajā zonā. Taču izdevās izcīnīt desmit procentu nodokļu likmi. Atskaitot no peļņas izdevumus, likme ir vēl mazāka – 5–7,5 procenti."
Pašiem jāizvēlas, kad novākt ražu
Savi rezultāti biedrībai arī birokrātijas mazināšanā, kas šodien ļoti aktuāla, bet sarežģīta lieta.
Ir izdevies panākt – ja esi ieaudzējis mežu, nav jāsauc mērnieks un jātērē laiks, lai fiksētu izmaiņas. Skici Valsts meža dienestā var iesniegt pats meža īpašnieks.
Ir mazinājusies birokrātija dažādu atļauju izsniegšanā. Arī šajā jomā biedrība ir devusi savus priekšlikumus. Kādreiz ciršanas apliecinājums bija derīgs vienu gadu, tad izdevies panākt, ka tie ir trīs gadi, un lietas tiek virzītas uz to, lai tie būtu pieci gadi. Muižnieks uzskata, ka tā varētu būt beztermiņa atļauja, par kuru samaksājis valsts nodevu, kas nav maza.
A. Muižnieks: "Meža īpašniekiem ir jādod iespēja lēmumus pieņemt brīvāk. Jābūt iespējai izvēlēties, kad novākt koksnes ražu, lai tā nepaliek mizgrauzim. Apses, kas vecākas par trīsdesmit gadiem, liela daļa ir inficētas ar trupi. Ja vēl jāgaida desmit gadi, tad koksne zaudē vērtību.
Man ļoti patika, ko savulaik teica kāds meža īpašnieks, par gudru saimniekošanu saņemot "Zelta čiekuru". Viņš teica: ir muļķīgi iedomāties, ka meža īpašnieks var būt ienaidnieks saviem bērniem. To mēs arī redzam, braucot pie konkursa "Sakoptākais mežs" dalībniekiem. Ģimeņu stāsti par to, kā viņi sākuši, kā apsaimnieko savus īpašumus, kādi ir viņu plāni, liecina, ka viņi savos īpašumos jūtas ilgtspējīgi. Protams, kaut kādām robežām, kuru ietvaros meža īpašnieks strādā, ir jābūt. Taču iespējai brīvi pieņemt lēmumus, lai apsaimniekotu savu īpašumu, jābūt pietiekami plašai."
Jaunaudžu kopšana – milzīgs ieguvums
Runājot par naudas plūsmu, liels ieguvums visiem ir Eiropas atbalsts. Par to bijusi diskusija – vai mežsaimniekiem to vajag un cik daudz. Vajag! Ar Zemkopības ministrijas atbalstu Meža īpašnieku biedrībai to izdevies pierādīt. Tagad var redzēt, kā pieaugusi jaunaudžu kopšana. 2008. gadā izkopti bija tikai 6000 ha, bet pēdējos gados tie jau ir vairāk nekā 30 000 ha. Privātajos mežos jaunaudžu kopšanas apjoms ir pieaudzis vairāk nekā piecas reizes. Tas ir milzīgs ieguvums gan meža īpašniekiem, gan kokrūpniekiem, gan sabiedrībai, jo augoši koki piesaista C02. Šīs koptās audzes ir noturīgākas gan pret klimata pārmaiņām, gan kaitēkļiem, gan vēju. Gaisma, kas nonāk zemsedzē, koptā audzē ir daudz lielāka nekā pārbiezinātā audzē.
A. Muižnieks: "Jāatzīst, ka realitātē pareizu meža kopšanu veic ne visi simt procenti meža īpašnieku, taču progress, izmantojot Eiropas atbalstu, ir ļoti liels. Protams, ir arī izaicinājumi.
Ja esi mazs meža īpašnieks, meža kopšanā ir jāiegulda arī sava naudiņa. Cenas ir kāpušas, un piecu ha izkopšana jau maksās kādu pusotru tūkstoti eiro. Ne visi var šādu naudiņu ieguldīt uzreiz."
Arī attiecībā uz kompensācijām par elektrolīniju aizsargjoslu renovāciju vai jaunu veidošanu panākta kārtība. Bija tā, ka atbildīgie par elektrolīnijām nogāza kokus, un, kur tie krita, tur arī palika. Tagad par šādu darbību ir adekvāta kompensācija un noteikumi, kas trašu tīrītājiem jādara ar šiem kokiem.
A. Muižnieks uzsver, ka meža īpašnieki nav neprāši. Pat mainot caurmēru, pretargumenti, ka nu visu izcirtīs, nav pamatoti. Tā nebūs. Meža īpašnieki cērt tad, kad vajadzība sakrīt ar brīdi, kad koksnes tirgū ir labas cenas.
Arī ūdensteces tagad tiek apsaimniekotas daudz labāk. Ir pieņemts likums, kas upju krastos atļauj cirst baltalkšņus. Tagad brūkošās audzes atļauts cirst līdz pat ūdenim. Un dabas draugu pareģojums, ka nu jau būs noskūti visi upju krasti, nav piepildījies. Turklāt atjaunojusies upju aizsargjoslas pamatfunkcija – atfiltrēt nevajadzīgās vielas.
Dabas aizsardzības sistēmai jāmainās
Muižnieks atzīst, ka ar kompensācijas sistēmas pilnveidošanu iet ļoti smagi, tāpat kā ar dabas aizsardzības sistēmas pārveidošanu, kas ir nepieciešama. Viņa uzskats – principi, uz kādiem balstās dabas aizsardzība, ir jāmaina. "Lielāks akcents liekams uz brīvprātīgo aizsardzības sistēmu, lai cilvēks to darīt izvēlas pats, nevis valsts viņam to uzspiež. Tad ir interese, lai dabas vērtība būtu, nevis lai tās nav. Dabas aizsardzības sistēmai jābūt dinamiskai. Ja liegumā putna ligzdā jau vairākus gadus neviens nedzīvo, tad jābūt iespējai lieguma statusu anulēt. Taču tas nenotiek.
Par saimnieciskās darbības ierobežošanu un aizliegšanu pēc iespējas ātrāk jāievieš taisnīga kompensācijas sistēma. Pašlaik tā nav adekvāta. Jaunākajos priekšlikumos tiek piedāvāts variants, ka vari mainīt savu īpašumu pret valstij piederošu, bet tas ir ļoti sarežģīti. Mēs ceram, ka nonāksim līdz risinājumam. Tas nenotiks nākamgad, taču valstij ir jāpasaka, ar kuru gadu sākot kompensācijas būs atbilstošas materiālam zaudējumam," uzsver Arnis Muižnieks.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur.
Abonē ŠEIT.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
