Oktobra pirmajās dienās, iestājoties vēsākam laikam, vairākās pilsētās centralizētajai siltumapgādei jau bija pieslēgti gan dzīvojamie nami, gan sabiedriskās ēkas.
Pirms jaunās apkures sezonas siltuma ražotāji pauž, ka apkurei esot sagatavojušies un ka sākšot to bez bažām.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes loceklis, Jūrmalas pašvaldības uzņēmuma "Jūrmalas siltums" valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš stāsta, ka šī būšot pēc kārtas jau otrā apkures sezona, kuru siltuma ražotāji sagaida ar gana stabilām kurināmā cenām, paredzamiem izdevumiem un bez satricinājumiem, kādus piedzīvoja vēl pirms pāris gadiem Krievijas izraisītā kara ietekmē.
Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs spriež, ka straujam izdevumu kāpumam nav iemesla tāpēc, ka kurināmā cenas neesot ļoti cēlušās. Viņaprāt, lielāki tarifi drīzāk esot izņēmumi vietās, kur notikušas būtiskas pārmaiņas jaunas siltumapgādes infrastruktūras izveidē.
Tarifu svārstībām daudz iemeslu
SPRK vietnē redzams, ka pirms jaunās apkures sezonas dažiem komersantiem tarifi samazinās, citiem palielinās.
Jānis Negribs skaidro, ka svārstībām varot būt vairāki iemesli, tostarp agrāk noslēgto kurināmā piegādes līgumu atšķirīgie termiņi un kurināmā iepirkuma cenas, noslēdzot jaunus līgumus. Dažiem komersantiem kurināmā cena jaunajos līgumos ir zemāka nekā agrāk noslēgtajos, citiem līgumos tā ir augstāka. Atkarībā no tā, ar kādiem nosacījumiem un uz kādu termiņu noslēdz jaunus līgumus, mainās arī tarifi.
Tarifi varot svārstīties, ja, piemēram, komersants ilgstoši nav iesniedzis izvērtēšanai izmaksu pieaugumu, ko rada cenu kāpums, darba algu palielināšanās un nodokļu izmaiņas.
Viens no iemesliem tarifu svārstībām, viņaprāt, varētu būt arī jaunas apkures iekārtas būvniecība un darbības sākums.
Tarifiem mērens kāpums
"Siltumapgādes uzņēmumu sagatavotie un SPRK iesniegtie tarifi lielākoties neparedz lielas izmaiņas, tāpēc sagaidāms, ka jaunajā apkures sezonā siltumenerģijas izmaksas saglabāsies stabilas," apstiprina arī Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. "Iepazīstoties ar 32 komersantu plānotajiem tarifiem, 11 tarifos ir vērojams mērens kāpums 5,37% apmērā, kas galvenokārt bijis saistīts ar dabasgāzes cenu un koksnes kurināmā cenu svārstībām. Savukārt 21 komersants paziņojis par tarifa samazinājumu 5,04% apmērā, balstoties uz iepirktās siltumenerģijas vai kurināmā cenu svārstībām."
Kā skaidro ministrijas amatpersona, šī gada augustā Eiropas dabasgāzes tirgū cenas samazinājās. Toties mazliet tās cēlušās koksnei.
Bet, tā kā vasaras nogalē Eiropas dabasgāzes krātuvēs krājumu apjoms bijis mazāks nekā pērn, apkures sezonā saglabājas mazliet augstāks cenu svārstību risks. Tās galvenokārt varot ietekmēt auksta ziema vai citi energoresursu tirgu ietekmējoši apstākļi.
Jo mazāk ēku, jo lielāks tarifs
Pašlaik siltumuzņēmumu tarifi svārstās no aptuveni 70 līdz 90 eiro par megavatstundu (MWh). Pēc LSUA pārstāvja Valda Vītoliņa teiktā, tās radot pati apkures sistēma. Jo tā mazāka un jo mazāks vienviet ir dzīvojamo un centralizētajai apkurei pieslēgto ēku skaits, jo lielāks mēdz būt tarifs. Tas uzskatāmi redzams SPRK vietnē izveidotajā kartē – pilsētās tarifi lielākoties ir mazāki nekā mazāk apdzīvotās vietās, kur nereti tie pat pārsniedz 100 eiro par MWh.