Kā būvē pirmo moderno un labās prakses vēja enerģijas parku Latvijā

"Esmu ļoti gandarīta par "Laflora Energy" projektu, jo tas ir pirmais lielais vēja parks Latvijā, ko būvējam un attīstām, izmantojot jaunās paaudzes turbīnas un šobrīd modernākās pieejamās tehnoloģijas.

+10 foto

Kā būvē pirmo moderno un labās prakses vēja enerģijas parku

"Esmu ļoti gandarīta par "Laflora Energy" projektu, jo tas ir pirmais lielais vēja parks Latvijā, ko būvējam un attīstām, izmantojot jaunās paaudzes turbīnas un šobrīd modernākās pieejamās tehnoloģijas.

Noslēdzoties vienai no 16 vēja turbīnu montāžām, labi redzams projekta mērogs – blakus tornim atrodas vēl divas tā virsotnes tērauda konstrukcijas un trīs spārnu lāpstiņas, katra 87,5 m gara, ko var salīdzināt ar netālu esošajām automašīnām.

1 / 2

Foto: Publicitātes

Kopumā "Laflora Energy" redzam kā piemēra un labās prakses projektu visai Latvijai, kurā uzņēmēji varēs novērtēt līdz šim nebijušas iespējas mūsu ekonomikai, bet iedzīvotāji – pienesumu vietējai kopienai," saka Ilvija Boreiko, AS "Latvenergo" valdes locekle un attīstības direktore.

Būvniecības uzsākšanas pamatakmeni vietējā kapitāla un inovāciju vēja enerģijas parkam (VES) bijušajos SIA "Laflora" kūdras ieguves laukos Jelgavas novada Kaigu purvā "Latvenergo" iemūrēja šā gada 22. maijā.

Projekts paredz, ka izstrādātos kūdras laukus 760 ha platībā izmantos, uzstādot 16 Baltijā modernākās vācu ražotāja "Nordex" vēja turbīnas ar kopējo jaudu 108,8 MW, nodrošinot Latvijai ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu atjaunīgās enerģētikas jomā – lielāko kopš Daugavas HES izbūves. "Laflora Energy" ik gadu nodrošinās elektroenerģiju, kas ekvivalenta vairāk nekā 160 000 mājsaimniecību gada patēriņam samazinās elektroenerģijas importu, kā arī radīs jaunas darba vietas un veicinās vietējo ekonomiku, tostarp ļaujot tur attīstīt zaļo industriālo zonu un piedāvāt labus noteikumus pasaulē arvien vairāk pieprasīto datu apstrādes centru izveidei.

Kopš "Laflora Energy" pamatakmens ielikšanas ceremonijas pagājis tieši pusgads, un sarunā ar Ilviju Boreiko "Latvijas Avīze" noskaidroja, kāds ir šī VES būvniecības progress.

Kādā stadijā "Laflora Energy" būvniecība ir tagad, septembrī?

I. Boreiko: Esam gandarīti, ka viss notiek pēc plāna, termiņus nedaudz pat apsteidzot. VES teritorijā šobrīd izbūvēti visi pievadceļi, pabeigti arī pamati visām 16 turbīnām, un divpadsmit turbīnām torņi jau ir samontēti. Turbīnu torņi šajā VES sastāv no divām daļām – dzelzsbetona daļa ir 120 m, virs tās montējas metāla konstrukcija. Kopējais torņu augstums ir 179 m, kopā ar spārniem 266,5 m.

Paralēli strādājam pie 110 kV apakšstacijas izbūves, kā arī jaunas kabeļu līnijas no Kaigu purva apakšstacijas "Laflora" līdz Miezītes apakšstacijai izveides. Šī līnija būs nepilnu 13 km garumā – svarīgā dzīsla, ar ko "Laflora Energy" būs savienots ar kopējo Latvijas augstsprieguma tīklu.

Diezgan daudz aktivitāšu šī VES būvniecības sakarā notiek arī ārpus Kaigu purva teritorijas. Loģistikas speciālisti ir izstrādājuši speciālus maršrutus nestandarta kravu pārvadāšanai no Ventspils ostas līdz "Laflora Energy" parkam Jelgavas novadā. Lai netraucētu satiksmi, transportēšana notiek nakts stundās, atsevišķos maršruta posmos ir arī nācies ceļu infrastruktūru uz transportēšanas laiku speciāli pielāgot. Jo pārvest, piemēram, turbīnu spārnus, kuru garums sasniedz 87 m un sver 30 tonnas, nebūt nav viegls uzdevums.

Rūpju daudz, bet viss notiek droši. Līdzīgā veidā saskaņota un izplānota ir arī torņu dzelzsbetona konstrukciju nogādāšana no "Consolis" rūpnīcas, kas atrodas Rumbulā. Šo materiālu transportēšana šobrīd ir noslēgusies, viss nogādāts būvlaukumā.

Trīs nedēļas transportējam arī VES "sirdi" jeb gondolas un ģeneratorus – faktiski svarīgākās vēja turbīnas sastāvdaļas. Pirmajam tornim tās jau samontētas. Vissarežģītākais ir turbīnas spārnu transportēšana to iespaidīgo gabarītu dēļ. Pirmās turbīnas spārni arī jau samontēti, būvniekiem ķerot brīžus, kad darbus atļauj veikt laika apstākļi.

Plānojam, ka visi lielgabarīta daļu transportēšanas darbi pilnībā būs pabeigti nākamo divu mēnešu laikā, un intensīvi turpināsies montāžas darbi.

Ceļā uz savu darba vietu vēja turbīnu spārnus no Ventspils ostas transportē nakts stundās pa līdz milimetram precīzi izstrādātu maršrutu. Konvojā dodas trīs specializēta Somijas uzņēmuma šoferu vadītas mašīnas, savukārt tā pavadoņi ir no Polijas un Lietuvas.

Foto: Publicitātes

Kad jāsāk ražot elektrību?

Plāns ir tāds, ka līdz nākamā gada februārim VES montāžas darbi pilnībā jāpabeidz. Tad tiks uzsākti turbīnu ieregulēšanas darbi. Līdz ar to paredzam, ka pirmās kilovatstundas varētu tikt nodotas tīklā nākamā gada aprīlī, bet visa objekta nodošana jūnijā.

Kad parks sāks ražot, kāda būs tā praktiskā, varbūt pat simboliskā nozīme?

Liela pievienotā vērtība šim projektam noteikti ir tā, ka esam pirmais VES projekts Baltijā, kur torņu būvniecībai izmanto hibrīdo – betona un dzelzs – konstrukciju metodi. Esam priecīgi, ka iekārtu ražotājs "Nordex" pieņēma lēmumu, lai betona konstrukciju ražošanas rūpnīca atrastos tieši Latvijā, nevis kaimiņos, kur VES būvniecība līdz šim ir bijusi daudz aktīvāka.

Ar šo mūsu projektu betona rūpnīca Rumbulā dod apmēram 100 darba vietas.

Ļoti ceram, ka būs arī nākamie projekti, vēja enerģijas nozare Latvijā neapstāsies un darbs šiem simts cilvēkiem būs arī turpmāk. Zinu, ka "Nordex" savu tehnoloģiju torņu būvniecībā aktīvi piedāvā arī citiem VES attīstītājiem – arī Lietuvā un Igaunijā.

Runājot par "Laflora Energy" praktisko nozīmi, to varētu iedalīt vairākos svarīgos blokos. Kā pirmais un galvenais – enerģētiskā drošība. Ukrainas piemērs rāda, ka izkliedēta ģenerācija ir lielāks garants tam, lai enerģija būtu pieejama pat kara situācijās.

Nākamais svarīgais aspekts noteikti ir mūsu enerģētiskā neatkarība – fosilos resursus aizstājam ar atjaunīgajiem, mazinām importēto enerģiju un līdz ar to arī maksājumus citiem. Vienlaikus šādā veidā varam virzīties arī uz klimata mērķiem, kas jāpilda valstij un līdz ar to arī uzņēmumiem.

Īpaši gribētu izcelt VES nozīmi reģionālajā attīstībā. Pirmkārt ar diskomforta maksājumiem vietējai pašvaldībai un kopienai. Piemēram, no "Laflora Energy" Jelgavas novads turpmāk ik gadu saņems maksājumus 272 000 eiro gadā. Daļa no šīs naudas pienāksies mājsaimniecībām, kas atrodas divu kilometru attālumā no VES turbīnām, bet lielākā daļa nonāks pašvaldības budžetā, ko tā varēs izmantot brīvi pēc saviem ieskatiem, plānojot un īstenojot pašvaldībā nepieciešamos attīstības projektus.

Turklāt šie maksājumi būs tikai viens papildu impulss, jo "Laflora Energy" gadījumā jau ir pavisam skaidri uzņēmējdarbības attīstības plāni šī parka teritorijā, veidojot industriālo zonu ar iespējām izvietot siltumnīcas, datu apstrādes centrus vai, iespējams, ražot ilgtspējīgās degvielas, kas prasa ļoti lielus enerģijas resursus.

Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību pieprasījums pēc arvien jaunu datu apstrādes centru izveides visā pasaulē aug burtiski ģeometriskā progresijā. Eiropā kā viena no valstīm, kur šobrīd ir liela datu centru attīstība, ir Somija – viņi šīs jomas uzņēmējiem lētu enerģiju var piedāvāt gan no atjaunīgās enerģijas avotiem, gan arī savām atomelektrostacijām. 

Datu apstrādes centra izveidei faktiski nepieciešamas trīs lietas: tuvumā esoša lidosta, lai globāli pieprasītie speciālisti ātri var ierasties centru iekārtu apkalpošanas brīžos; brīva teritorija, kur izvietot savus datu centru moduļus, un lēta enerģija.

Vēlos arī uzsvērt, ka "Laflora Energy" projektā 50% no visām "Latvenergo" investīcijām paliek tepat Latvijā. No kopējā 185 miljonu ieguldījuma aptuveni 95 miljonus gūst mūsu uzņēmēji – būvē ceļus un apakšstaciju, izgatavo torņu betona konstrukcijas un veic citus nepieciešamos darbus.

Visbeidzot – lielākā un visai sabiedrībai jūtamākā praktiskā "Laflora Energy" un citu VES ietekme būs mums visiem nepieciešamā energoapgāde, ieskaitot stabilāku cenu reģionam. Jo vairāk mums pašiem būs savas enerģijas, jo lielāka iespēja saņemt lētāku enerģiju.

Vēja turbīnu montāžai izmanto "Liebherr LR 1800-1.0" – jaudīgu kāpurķēžu celtni ar 800 tonnu celtspēju, kas īpaši paredzēts vēja turbīnu uzstādīšanai un citiem smagās rūpniecības objektiem. Tas ir viens no jaudīgākajiem celtņiem savā klasē pasaulē.

Foto: Publicitātes

Tomēr tās ir lielas investīcijas. Viena megavata uzstādīšana VES izmaksājot apmēram 1,6 miljonus eiro. Daudzi netic, ka tādā veidā būs iegūta lētāka enerģija.

Šobrīd saules un sauszemes vēja enerģija pēc "Lazard" un Rolanda Bergera ziņojumā sniegtās informācijas ir enerģijas veidi ar zemāko pašizmaksu. Latvijā šobrīd nav valsts atbalsta mehānismu VES vai SES projektiem un ikviens elektroenerģijas ražotājs, pirms pieņemt lēmumu par projekta īstenošanu, veic projekta atdeves aprēķinus. Ja tagad, piemēram, būtu jābūvē jauna hidroelektrostacija, tad pašizmaksa vienai saražotajai enerģijas vienībai šādā HES, salīdzinot ar modernajām vēja turbīnām, būtu vairākas reizes lielāka.

Svarīgi atcerēties, ka enerģijas izmaksām ir jāapskata viss dzīves cikls, un šeit arī ir atrodama galvenā vēja priekšrocība – nav nepieciešams importēt dārgu kurināmo kopā ar CO2 emisijas kvotām.

Daudzi kā labu risinājumu mūsdienu enerģētisko problēmu risināšanai min arī atomstacijas. Tomēr arī šajā gadījumā investīcija un līdz ar to pašizmaksa vienai enerģijas vienībai iznāk līdz pat četrām reizēm lielāka nekā sauszemes VES, un visā dzīves ciklā ir jāturpina importēt urānu, kas ir dārgs un Latvijā nav iegūstams. Papildus jāmin apstāklis, ka atomstacijas projekta īstenošanai nepieciešami risinājumi (izmaksas) virknei dažādu aktivitāšu, kā atbilstoša izglītības sistēma, drošības sistēmu izveide un bīstamo atkritumu uzglabāšanas jautājumi. Šādu projektu būtu iespējams īstenot ne agrāk kā 15 gadu laikā, un jautājums ir – ko darīsim šajā periodā?

Vēl viens VES oponentu arguments ir balansēšanas izmaksas. Jau šobrīd īpatnējās balansēšanas izmaksas vēja parkiem veido 1–5 EUR/MWh. Savukārt, ņemot vērā, ka Latvijai ir diversificēts elektroenerģijas ģenerācijas portfelis (TEC, HES, VES, SES, BESS), kas vēl turpina attīstīties un palielināt ģenerācijas jaudas un piedāvājumu, ieviešot precīzākus ģenerācijas un patēriņa prognozēšanas rīkus, balansēšanas izmaksas iespējams samazināt par 20–30%.

Līdz ar to VES saražotā enerģija, salīdzinot ar citiem enerģijas iegūšanas avotiem, tāpat ir viena no lētākajām.

Kādi ir nākamo VES būvniecības plāni?

"Latvenergo" stratēģija līdz 2027. gadam paredzēja, ka izbūvēsim 600 MW atjaunīgās enerģijas jaudas. Realitātē stratēģiju apsteidzam un līdz šim termiņam būsim jau uzbūvējuši vairāk par 1,1 GW. Faktiski sākotnējo mērķi būsim dubultojuši. Tagad strādājam jau pie nākamā perioda stratēģijas un plānu precizēšanas. Šajā kontekstā domājam arī par to, lai pie VES veidotos arī intensīva uzņēmējdarbība, kurai nepieciešama enerģija – līdzīgi kā pie "Laflora Energy". Mūsu mērķis ir ne tikai sabūvēt pēc iespējas vairāk VES, bet arī radīt arvien vairāk labi apmaksātas darba vietas, kāpināt Latvijas IKP.

Šajā kontekstā ne tikai "Latvenergo", bet visu Latvijas enerģētikas nozari kopumā uztrauc pavisam nesen Klimata un enerģētikas ministrijā tapušie likumdošanas priekšlikumi, kur noteiktas VES būvniecības kvotas. Piemēram, Kurzemē ne vairāk par 500 MW, bet viena novada teritorijā ne vairāk par 150 MW.

Nozares un ekspertu viedoklis tomēr ir citāds – VES jābūvē tur, kur vējš patiešām ir. Nav jau tā, ka vēja ziņā visa Latvijas teritorija ir pilnīgi viendabīga un būtu vienalga, kur šos parkus būvēt. Papildus jāmin, ka tika investēti resursi augstsprieguma līnijas "Kurzemes loks" izbūvē un būtu tikai jēgpilni izmantot šo izbūvēto aktīvu un kopējo Latvijas augstsprieguma tīklu, kurš jāuztur neatkarīgi no pieslēgtajiem patērētājiem un/ vai ražotājiem. Tikmēr citos novados pastāvošie ierobežojumi – piemēram, attālums no dzīvojamām ēkām vai Aizsardzības ministrijas aizliegums būvēt 30 km attālumā no Krievijas vai Baltkrievijas robežas – padara vēja turbīnu būvniecību neiespējamu un 150 MW ierobežojums "de facto" nav nepieciešams.

Ja gribam lētu enerģiju un ekonomikas izaugsmi, jāļauj attīstīties pēc iespējas vairāk VES projektiem, jo tikai tie projekti, kuriem būs labi vai izcili biznesa atdeves rādītāji, tiks arī uzbūvēti.

Publikācija tapusi sadarbībā ar AS "Latvenergo".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur. 

Abonē ŠEIT. 

Foto: Latvijas Mediji

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

• Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
• Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
• Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
• Gata Šļūkas karikatūru
• Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu