Šoruden daļa ziemas rapšu sējumiem paredzēto platību tā arī palika neapsētas. Ierobežojumus darbos noteica pārmitrā augsne, jo visi lauku darbi ir cieši saistīti – ja nevar nokult, nevar arī iesēt.

Reklāma

Rapšu attīstība septembra otrajā pusē no pirmā lapu pāra līdz septiņu lapu attīstībai (AS 11–17) – kā nu kuram saimniekam izdevies.

Kaitīgo organismu, kas pie apstākļu sakritības bojā jaunos sējumus vai tikai uzturas tajos, ir pietiekami. Lietainā vasara, lietainais sējas laiks lieliski saskanēja ar gliemežu vajadzībām. Oktobra naktīs, lietainās, apmākušās dienās gliemeži turpinās baroties, bet lielajai lapu masai tie vairs nespēs nodarīt nozīmīgus postījumus. Vairāku lauku malās, sevišķi ja tās robežojas ar gliemežu dabiskajām dzīves vietām, varēs novērot izgrauztās vai pat nograuztās lapas dažās malējās augu rindās. 

Lapās, uz tām atstājot sarežģītu eju tīklu, turpinās baroties krustziežu alotājmušu kāpuri. To izplatība septembra otrajā pusē bija krasi atšķirīga. Tuvojoties salam, kāpuri lapā iekūņosies, lai pārziemotu. Siltā oktobrī attīstību labprāt turpinās kāpostu laputis. Kaitēkļa kolonijas veidojas rapšu lapu apakšpusē, un, kamēr pieturēsies siltums, tās barosies un vairosies. 

Spradžiem lielās rapšu lapas vairs nav uzmanības vērtas. Kaitēkļi no sējuma dosies ziemot drošākās vietās – grāvmalās, mežmalās. Septembra saulainajās dienās virs rapšu sējumiem lidinājās daudz balto tauriņu. Ja no sadētajām oliņām, pateicoties sausiem un siltiem laikapstākļiem, paspēs izšķilties kāpuri, tad arī tie barosies ar rapšu lapām. Iespējami arī cekulkožu zaļie nelielie kāpuri un krustziežu zāģlapseņu melnie samtainie kāpuri. Kāpuru dzīvi regulēs oktobra laikapstākļi – iestājoties negatīvai temperatūrai, daba ieviesīs korekcijas kaitēkļu izaugsmes plānos.

Rapša neīstā miltrasa.

Šoruden vērojama mazāk intensīva krustziežu neīstās miltrasas attīstība. Miltrasa ir īsta dīgļlapu un pirmo īsto lapu (AS 09–11) slimība, iepriekšējos rudeņos tā bija novērojama gandrīz katrā laukā. Rapšiem paaugoties, oktobrī reizē ar baltajiem salnu rītiem iespējama krustziežu īstā miltrasa – ja salnas raksti nepazūd arī pēcpusdienā, tad ieskatoties ieraugāms miltrasas sēnes veidotais tīklojums lapu virspusē. Sākumā vizuāli ļoti līdzīgas pazīmes uz rapšu lapām būs krustziežu sausplankumainības un sausās fomozās puves infekcijai. Tie ir tumši punktiņi uz lapām, bet, lapām augot un slimībai attīstoties, krustziežu sausplankumainības plankums būs sauss un pelēks, un tas vēlāk pārplīsīs. Sausajai fomozajai puvei plankumā būs saskatāmas melnas piknīdas – līdzīgas kā kviešu lapu pelēkplankumainībai uz kviešu lapām.

Krustziežu sakņu augoņi.

Katru rudeni VAAD speciālisti atrod sējumus, kuros rapšu saknes inficētas ar krustziežu sakņu augoņiem. Slimības attīstības sākumā inficētie augi neizceļas no kopskata, bet vēlāk, tuvojoties miera periodam, tie atkarībā no saknes inficētības pakāpes var atpalikt augumā, sākt dzeltēt vai pat uzziedēt. Sakne inficētajiem augiem kļūst daudz resnāka, ar kroplīgām sānsaknēm, un tai ir grūti pildīt savas pamatfunkcijas – piegādāt augam ūdeni un barības vielas. Neīstajās ziemās augi ar augoņu inficētām saknēm eksistē līdz pavasarim un tad iet bojā vai, saknei esot minimāli inficētai, turpina vilkt dzīvību. 

Sakņu augoņu izplatību bieži vien veicina tehnikas pārvietošanās, augsnes apstrāde, tādēļ par slimības klātbūtni savās platībās vajadzētu zināt. 

Jāņem vērā, ka sakņu augoņi inficē arī citus krustziežu dzimtas kultūraugus un krustziežu nezāles. Mitrais laiks arī ir viens no faktoriem, lai slimības ierosinātāji šoruden aktivizētos.

Nezāļu sēklas, izmantojot augsnes pietiekamo mitrumu, šoruden parāda ļoti labu dīdzību. Oktobrī gan visticamāk nevēlamo sabiedroto ierobežošanas laiks būs beidzies, jo iestāsies herbicīdu smidzināšanai nepiemērotas gaisa temperatūras un rapši būs pārauguši attiecīgās attīstības stadijas. Lai vieglāk atpazītu savas nezāles, kas oktobrī sastopamas jaunajos sējumos, var ielūkoties VAAD otrreiz izdotajā rokasgrāmatā "Nezāles" – tur atrodami attēli un informācija par Latvijā izplatītākajām nezālēm.

Interneta adresē noverojumi.vaad.gov.lv, atverot karti, arī oktobrī būs aplūkojami VAAD inspektoru pamanītie kultūraugu un tiem kaitīgo organismu izplatības un attīstības novērojumi Latvijas novadu laukos un dārzos.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV dārza darbu kalendāra vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem LASI.LV atlasītus rakstus par dārza, dabas, recepšu tematiku.

Ko tu saņemsi:

🌱 Noderīgus padomus par dārza un mājas kopšanu, aktuālo dārza darbu kalendāru
🍏 Sezonālas un veselīgas receptes
🐾 Ieteikumus par mājdzīvnieku aprūpi
🌿 Stāstus par Latvijas dabu un vidi
⚖️ Praktisku informāciju par tiesībām un ikdienas jautājumiem