16.9 °C
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) izveidojusi administratīvo teritoriju BIO TOP 500 pēc bioloģiski sertificētās lauksaimniecības (BSL) zemes platības.
Madonas novads novērtēts kā zaļākais Latvijā, starp pagastiem līderos ir Rankas un Ošupes pagasti, bet zaļākās pilsētas ir Salacgrīva un Ainaži.
Kamēr Latvijā vidēji 17% lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) apsaimnieko bioloģiskie lauksaimnieki (296,6 tūkst. ha), topa līderis Madonas novads ir ne tikai zaļākais Latvijā pēc BSL zemes īpatsvara – 37%, bet arī pēc platības – 26,6 tūkst. ha.
Tālāk seko Ludzas novads ar 36% (18 tūkst. ha) un divi novadi ar līdzvērtīgu biozemes īpatsvaru (33%), bet atšķirīgām platībām – Alūksnes novads (20,8 tūkst. ha) un Cēsu novads (17,3 tūkst. ha). Piektajā vietā starp zaļākajiem novadiem ierindojas Gulbenes novads ar 32% (12,8 tūkst. ha).
Salīdzinot bioloģisko saimniecību skaitu, līderis Latvijā ir Balvu novads ar 295 bioloģiski sertificētām saimniecībām, kam seko Preiļu novads (270).
Starp novadiem ar zemu bioplatību īpatsvaru ierindojas atsevišķi Pierīgas novadi (Salaspils – 1%, Olaines – 2%, Ādažu – 5%, Ropažu – 7%), kā arī novadi Kurzemē (Saldus – 4%, Talsu – 8%). Vismazāk bioloģisko platību ir Zemgalē (Jelgavas – 3%, Bauskas un Dobeles – 6%).
Savukārt starp pagastiem zaļākais pēc bioplatību īpatsvara ir Rankas pagasts Gulbenes novadā ar 78%, bet pēc platības – Ošupes pagasts Madonas novadā ar 3537 ha. Zaļākā pilsēta pēc bioloģiski apsaimniekotās zemes platības īpatsvara ir Ainaži Limbažu novadā (82%), bet pēc platības – kaimiņos esošā Salacgrīva (231 ha).
Pieaugot vides un veselības apdraudējumam no lauksaimniecības pesticīdu izraisītā piesārņojuma un palielinoties sabiedrības izpratnei par tīru vidi kā svarīgu resursu, bioloģiskākajiem novadiem ir potenciāls piesaistīt gan jaunus iedzīvotājus, gan tūristus.
Zaļākajos pagastos un novados varētu veidot bioreģionus ar ierobežojumiem pesticīdu izmantošanā. Šādās apputeksnētājiem labvēlīgās teritorijās varētu sekmīgi nodarboties ar biškopību, tostarp iegūstot bioloģiski sertificētus biškopības produktus, kas daudzviet Latvijā kļuvis neiespējami.
