Žurnāla "Agro Tops" redakcija saņēma AS "Preiļu siers" valdes priekšsēdētāja Jāzepa Šņepsta iesniegumu par iepriekš publicētā intervijā pausto faktu atsaukumu.

Iesniegumā uzņēmējs pauž iebildumu saistībā ar šāgada janvāra numurā publicēto interviju "Kāpēc Latgalē izvēlas kooperāciju" , kurā uzklausījām Rožupes pagasta ZS "Kapteiņi" saimniekus Silviju un Agri Bračkas.

1. "Šņepstam pieder divas lielas slaucamo govju fermas, kā arī vairāki veikali."

J. Šņepsts savā iesniegumā skaidro: "Darām zināmu, ka Šņepstam nekad nav piederējusi un nepieder neviena slaucamo govju ferma, kā arī nepieder un nekad nav piederējis neviens veikals. No raksta konteksta secināms, ka runa ir par slaucamo govju fermām, kas ir SIA "Agrofirma Turība" īpašumā, un veikaliem, kas ir SIA "Zolva" īpašumā."

Redakcijas precizējums: saskaņā ar firmas.lv sniegto informāciju Jāzeps Šņepsts ir AS "Preiļu siers" patiesā labuma guvējs. AS "Preiļu siers" pieder 1991. gadā dibinātās Riebiņu pagasta SIA "Agrofirma Turība" 99,8% kapitāla daļu. SIA "Agrofirmai Turība" divās novietnēs pieder 881 slaucamās govs ganāmpulks. J. Šņepsts ir šā uzņēmuma valdes loceklis. Attiecībā uz J. Šņepstam piederošajiem veikaliem firmas.lv ziņo, ka AS "Preiļu siers" pieder arī 99,89% SIA "Zolva" kapitāla daļu. Firmas.lv SIA "Zolva" ir uzrādīti astoņi saistītie objekti, toskait seši veikali "Preilis" – trīs Preiļos, pa vienam Aizkrauklē, Līvānos un Balvos, atpūtas bāze Rušonas pagastā un bistro "Preilene" Preiļos. Tātad var secināt, ka pastarpināti caur AS "Preiļu siers" J. Šņepsts abus minētos uzņēmumus kontrolē.

2. "2009. gada piena krīzes laikā "Preiļu sieram" nebija naudas maksāšanai zemniekiem. Piena naudas vietā bija jāpērk uzņēmuma akcijas. Es vienas dekādes naudu saņēmu akcijās. Neko nezaudēju, palīdzēju "Preiļu sieram".

J. Šņepsta skaidrojums: "Šis rakstā minētais fakts neiztur nekādu kritiku. Pirmkārt, šāds akciju iegādes modelis nav iespējams nedz faktiski, nedz juridiski. Otrkārt, 2009. gadā akciju sabiedrība "Preiļu siers" veica papildu akciju emisiju, lai piesaistītu jaunu finansējumu akciju sabiedrības attīstībai un konkurētspējai. 

Iegādāties vai neiegādāties jaunās emisijas akcijas bija katra akcionāra, arī Bračkas kundzes brīva izvēle. 

Tādējādi apgalvojumi, ka piena naudas vietā bija jāpērk uzņēmuma akcijas un vienas dekādes naudu saņēma akcijās ir patiesībai neatbilstoši."

Redakcijas precizējums: Silvija Bračkas kundze intervijā un arī vēlāk sarunā ne ar vienu vārdu nenorāda, ka kāds viņu vai citus saimniekus 2009. gadā būtu piespiedis pirkt AS "Preiļu siers" akcijas. Viņa teic – "bija jāpērk", tāds bija lēmums. 2009. gads bija piena krīzes gads, kad piena cena nokritās ļoti zemu un pārstrādes uzņēmumi daudzus mēnešus nemaksāja saimniekiem par nodoto pienu. Piena krīzes laikā iepirkuma cena bija 6–10 santīmi (avots: LLKC), pašizmaksa – būtiski augstāka. Bija uzņēmumi, kas piedāvāja par piena izejvielu norēķināties ar gatavajiem produktiem. AS "Preiļu siers" togad veica papildu akciju emisiju un piedāvāja akcijas arī piena ražotājiem. Bija saimnieki, kuri šīs akcijas pirka, un viņiem AS "Preiļu siers" par pirkuma summu dzēsa piena naudas parādu.

Ir Latgales saimnieki, kuri aizvien atceras 2009. gadu, kad viņi par "Preiļu sieram" nodoto pienu nesaņēma neko. Protams, viss bija juridiski korekti noformēts, jautājums ir par godaprātu un sirdsapziņu. Tolaik bija piena kvotu sistēma, piena līgumos bija iekļautas sankcijas par bāzes tauku rādītāja neizpildi. Un izrādījās, ka daudzu saimnieku ganāmpulkos tauku daudzums pēkšņi bija samazinājies līdz gandrīz 1% īpatsvaram. Saimnieki, parakstot līgumus, šādām prasībām bija piekrituši. Piena rādītāju analīzes veica neatkarīgā sertificētā laboratorijā, kas atradās AS "Preiļu siers" telpās.

3. "Ja vajadzīgs liels klients, slēdz par augstāku cenu līgumu uz gadu, tomēr nereti pēc pāris mēnešiem cenu samazina. Saimnieks no uzņēmuma aiziet nevar, jo līgums ir noslēgts uz gadu. Viltīgi. Savs bizness svarīgāks."

J. Šņepsts: "Nav saprotams, kā iespējams publiski spriest par līguma slēgšanas termiņu, kārtību un noteikumiem ar "Preiļu siers", ja šāds līgums un sadarbība ar ZS "Kapteiņi" nepastāv jau vairākus gadus? Kā bijušajai "Preiļu siers" padomes loceklei Bračkas kundzei būtu jāzina, ka piena cenu akciju sabiedrībā, pamatojoties uz esošo tirgus situāciju, nosaka un apstiprina padome, un piena cenas izmaiņas līguma darbības laikā ir neizbēgamas. Apgalvojums, ka saimnieks no uzņēmuma aiziet nevar, jo līgums noslēgts uz gadu, ir aplams un sabiedrību maldinošs. Jebkurš līgums ir divpusējs darījums, kas balstīts uz savstarpēju vienošanos, tajā skaitā arī par līguma izbeigšanas nosacījumiem. Ja puses nespēj vienoties, darījums nepastāv. Ar "Preiļu siers" noslēgtie līgumi nekādā veidā neierobežo vienas vai otras puses tiesības izbeigt līgumu pirms termiņa – vai tas slēgts uz mēnesi vai gadu. To, ka līguma izbeigšanai ir paredzēta noteikta kārtība, kas saistoša abām pusēm un par ko puses pirms tam vienojušās, saistīt ar viltību un biznesa svarīgumu ir ne tikai nekorekti, bet gan apmelojoši."

Redakcijas precizējums: Silvija Bračka intervijā nerunā par ZS "Kapteiņi" slēgto līgumu. Iepriekš aplūkoto "Preiļu siers" un arī citu pārstrādes uzņēmumu piena piegādātāju piesaistes kārtību redakcijai apstiprināja vairāki Latgales saimnieki. Piena ražotāji Latvijā izmanto pārstrādes uzņēmumu piedāvātos līgumus. Nozares eksperti atzīst, ka piena ražotāji patlaban nav gatavi mainīt šo kārtību, tas ir, ieviest cita veida līgumus.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.