Sēto zālāju audzēšanā saimniecības aizvadītajā gadā izmantoja laistīšanas iekārtas, un tas ļāva saglabāt sējumus. Sēto zālāju topa augšgalā redzam vien piena ražotājus, starp kuriem ir ne mazums arī lielāko slaucamo govju ganāmpulku topa saimniecību.

Reklāma

 Ceturtajam lielākajam sēto zālāju audzētājam Bebru pagasta SIA "Vecsiljāņi" pieder Latvijā trešais lielākais ganāmpulks, kur pavisam ir 1199 slaucamās govis. Tā paša pagasta SIA "Pilslejas ZS" ar 403 hektāriem sēto zālāju ir piektais lielākais zālāju audzētājs un arī ceturtais lielākais piena govju ganāmpulka saimnieks ar 1147 govīm. 

Arī SIA "Sprūževa M", AS "Agrofirma Tērvete" un SIA "Lādes piens" vienlaikus ir starp desmit lielākajiem gan zālāju audzētājiem, gan slaucamo govju saimniekiem (AS "Tērvete" pieder Latvijā vislielākais slaucamo govju ganāmpulks – 2654 govis). 

Teju visās nosauktajās saimniecībās arī vidējais izslaukums no govs pārsniedz 10 000 kg piena, kas liecina, ka saimniecībās gatavo augstas kvalitātes lopbarību.

Aizvadītajā gadā pārliecinošs līderis sēto zālāju audzēšanā bija Naukšēnu pagasta SIA "Naukšēni", otrajā vietā esošo Brantu pagasta SIA "Vidzemīte" pārspējot par 92 ha. SIA "Naukšēni" pieder valstī 11. lielākais slaucamo govju ganāmpulks, kur pavisam ir 801 gotiņa. Uzņēmuma agronoms Roberts Mucenieks teic, ka sēto zālāju audzēšana aizvadītajā gadā ekstrēmo dabas apstākļu dēļ bija liels izaicinājums. 

Lai tie sausuma dēļ neaizietu bojā un varētu sagatavot lopbarību vairāk nekā 800 slaucamo govju ganāmpulkam, zālājus pirmo reizi saimniecības darbības laikā laistīja. 

Līdzīgi rīkojās arī citi saimnieki. "Naukšēni" aizvadītajā gadā sēja Nīderlandes uzņēmuma "Barenbrug" tauriņziežu un stiebrzāļu maisījumu "Green Spirit Nutrifibre", kurā stiebrzāļu īpatsvars ir 75%. Stiebrzāles maisījumā rosina labāku skābšanas procesu, bet tauriņzieži, sarkanais āboliņš ceļ olbaltumvielu daudzuma rādītāju. "Āboliņš pirmajā ražas gadā dod vislielāko ražu, trešajā un ceturtajā gadā tas tikpat kā ir izzudis," teic R. Mucenieks. 

"Naukšēni" sēto zālāju parasti izmanto četrus gadus, ik sezonu laika posmā no maija līdz oktobrim veicot četrus piecus pļāvumus. Piektais pļāvums nereti ir vajadzīgs, lai nebūtu jāieziemo biezs zelmenis. Aizvadītajā gadā visu pļāvumu kopējā ražība saimniecībā bija 30–35 t/ha. Savukārt pirmā gada sējumiem trīs pļāvumos pavisam izdevās savākt 15 t/ha lielu vidējo ražu. Otrais un trešais pļāvums sausuma dēļ bijis ļoti slikts.

R. Mucenieks vērš uzmanību uz diezgan izplatīto mītu, ka "sētais zālājs aug pats". "Tik vienkārši nav. Ieguldījumi augstas kvalitātes zālāja audzēšanā ir aptuveni tādi paši kā graudu audzēšanā. Augsnes sagatavošana sējai, precīzā sēja (mazo sēkliņu nedrīkst iesēt pārāk dziļi), mēslošana, pļaušana, ieziemošana – ja vēlas labu augstas kvalitātes ražu, ir precīzi jāievēro audzēšanas tehnoloģija," skaidro Mucenieks. 

Viņš piebilst, ka saimniecība vairs neizvēlas Latvijā selekcionēto zālāju sēklu tās ražības un arī kvalitātes dēļ. Citās valstīs izveidotās zālāju sēklas salīdzinājumā ar Latvijas sēklām patlaban arī esot pietiekami ziemcietīgas.

Lielākās sētās pļavas.
Lielākās sētās pļavas.
Foto: Lauku atbalsta dienests / Latvijas Mediji

"Agro Tops" janvāra numurā lasi:

* I. GULBE: AR VIETĒJO TIRGU ŠODIEN JĀSAPROT VISA BALTIJA
* VETERINĀRĀS ZĀLES TURPMĀK BŪS JĀUZSKAITA
* JAUNĀ PIENA PĀRRAUDZĪBAS SISTĒMA UN CITI LDC JAUNUMI
* BALTIJĀ SELEKCIONĒTO KVIEŠU ŠĶIRŅU SALĪDZINĀJUMS
* VASARĀJU GRAUDAUGU UN KARTUPEĻU SĒKLU SEZONAS PIEDĀVĀJUMS
* LIELĀKO SĒTO ZĀLĀJU AUDZĒTĀJU TOP 50
* GOVJU SAIMNIECISKO SLIMĪBU IZSKAUŠANAS PROGRAMMA
* LIELĀKIE PIENA GOVJU GANĀMPULKI 2023
* AIZVADĪTĀS DĀRZU SEZONAS ATZIŅAS
* VAI AUDZĒSIM KOLONNVEIDA ĀBELES?

Žurnālu abonē šeit.

"Agro Tops" janvāris.
"Agro Tops" janvāris.
Foto: Latvijas Mediji