Latvijā jaunu piena rūpnīcu nevajag, vajadzētu kooperēties visām trim Baltijas valstīm.
Rožupes pagasta zemnieku saimniecība "Kapteiņi" ir viena no lielākajām Līvānu novada piena ražotāju saimniecībām, kur ikdienā slauc 100 gotiņu un attīsta pavisam 170 liellopu ganāmpulku. ZS "Kapteiņi" ir pirms pieciem gadiem izveidotās LPKS "Piena āres" biedrs un viens no šā kooperatīva lielākajiem piena ražotājiem. Saimniece Silvija Bračka un viņas dēls Agris Bračka intervijā "Agro Topam" stāsta par saimniecības pieredzi piena ražošanā, izvēlētajām tehnoloģijām un vērtē situāciju piena nozarē.
Kā aizvadītā gada ekstremālie dabas apstākļi ietekmēja saimniecības darbību?
S. Bračka: Mūsu darbības modelis ir ganīšana pļavās izveidotajos aplokos. Esam izveidojuši aploku sistēmu, katrā aplokā ganām trīs dienas. Govis sezonas laikā ganībās atrodas visu diennakti, vedam vien divas reizes dienā uz kūti slaukt. Ļoti karstā laikā ganāmpulku laižam tādos aplokos, kur iespējams patverties ēnā.
Lopbarību, galvenokārt skābbarību, gatavojam rituļos. Aizvadītajā gadā skābbarības un arī siena gatavošanu sākām maija beigās. Sausuma dēļ sagatavojām vien pusi no vajadzīgā lopbarības daudzuma. Mūs glābj, ka ir gadu agrāk gatavotā lopbarība. Pietiks.
A. Bračka: Ar barības gatavošanu bija interesanti. Pļāvām arī vietās, kur zāles gandrīz nav, un lopbarību gatavojām pat oktobrī. No viena hektāra pļāvuma vācām pusotru rituli, tomēr pļāvām visu, ko vien varēja, turklāt pat oktobrī. Vasaras sausumā ganāmpulkam piebarojām gadu agrāk gatavoto skābbarību un sienu.
S. B.: Līdz jūlijam bija siens, augustā barojām veco skābbarību. Tā izglābāmies. Izslaukumus gan sausums ietekmēja. Būtiski jūtama ir arī zemās piena iepirkuma cenas ietekme. Paliekam parādā piegādātājiem, tostarp par rapšu spraukumiem.
Vai piena iepirkuma cenas būtiskais kritums lika taupīt arī uz lopbarības rēķina?
Es baroju to, kas noteikts barības devā. Tajā mums ir iekļauti pašu ražotie milti no miežiem, kviešiem un auzām. Vēl pērkam rapšu spraukumus, melasi un mikroelementus. Un ir pašu gatavotā skābbarība.
A. B.: Augstas kvalitātes skābbarība ir saistīta ar vajadzīgās spēkbarības daudzumu. Jo augstāka skābbarības kvalitāte, jo mazāk jābaro spēkbarība.
Kāpēc saimniecībā ir izvēlēts ganību, nevis brīvās turēšanas novietnē modelis?
S. B.: Mums ganību modelis ir izdevīgs. Arī uzturēšanās brīvā dabā ārpus novietnes, manuprāt, govju veselībai nāk par labu. Vasarā nav jāpieved lopbarība, gotiņas pļavā pašas paēd. Mums ir sētie zālāji, pērkam Dānijā gatavotos zālāju maisījumus. Ir arī vietējie zālāji – skābbarības gatavošanai. Tos pērkam no Bauskas puses saimniecības "Sproģi".
Aizvadītajā gadā ganību sezonu sākām 4. maijā un beidzām pēc sniega uzsnigšanas 15. novembrī. Mitrajā rudenī govis sāka izmīdīt ganības.