2022. gada vidū pasaules plašsaziņas līdzekļi masveidā publicēja materiālus par tēmu “Zeme sākusi griezties ātrāk, un zinātnieki nevar paskaidrot, kāpēc tas tā ir”. Tiesa, jau pietiekami drīz noskaidrojās, ka tas ir tikai modernās pasaules sevi nezin kāpēc vēl par žurnālistiem dēvējošās saimes kārtējais lētais uzmanības pievilināšanas triks. Vēlāk daudzi gan skaidroja to, kā un cik lielā mērā patiešām mainījies Zemes griešanās ātrums, cik labi varētu būt zināmi šādu oscilāciju iemesli un, visbeidzot, arī to, kāpēc zinātnieki faktiski nekad neko nezina un nemaz nevar zināt pilnībā droši.
I
Starptautiskais Zemes griešanās dienests (IERS), kas atbildīgs par šīs griešanās novērojumiem, nāca klajā ar paziņojumu, ka 2022. gada 29. jūnijs kļuvis par visīsāko dienu visā šādu novērojumu vēsturē: novirze no “normālajām” 24 stundām bija 1,59 milisekundes. Saistībā ar to, ka jebkādu datu nopietna analīze tomēr ir pietiekami ilgstošs process, šoreiz jaunie rezultāti kļuva zināmi tikai pēc mēneša, taču uzreiz var piebilst, ka bez jebkādiem šādas anomālijas uzrašanās vairāk vai mazāk pamatojamiem paskaidrojumiem. Un, visdrīzāk, tas tik drīz arī nav sagaidāms, varbūt pat nāksies gaidīt vairākus gadus, lai gan virkne pētnieku pauduši, ka tomēr kaut kādi pieņēmumi esot aplūkojami jau tagad.
Turklāt šis ir arī tas gadījums, kad mūsdienu vispārējās ideoloģiskās dezinformācijas un savstarpēji nomelnojošu melu izplatīšanas tieši plašsaziņas līdzekļos apstākļos apskatnieki centušies pievērst maksimālu uzmanību arī tam, kā gluži hronoloģiski aizsākusies ne gluži patieso, bet emocionāli pietiekami spēcīgo publikāciju ķēdīte saistībā ar šo Zemes griešanās ātruma anomāliju. Zināms vien tas, ka IERS savā vietnē līdz pat vēl gluži nesenam laikam nebija izvietojusi oficiālu atskaiti, savukārt tā dēvētos informatīvos biļetenus savā rīcībā ieguvuši daudzi izdevumi, un viens no pirmajiem attiecīgo jaunumu esot publicējis portāls TimeAndDate. Vēstīts, ka šie ļaudis neesot izcēlušies ar pārspīlējumiem, pamatā aprakstot planētas griešanās ātruma oscilācijas iespējamos iemeslus, taču gluži bez panikas celšanas arī nav spējuši iztikt: neskatoties uz faktiski gluži niecīgo 29. jūnija novirzi no “normas” (un 1,59 milisekundes pats par sevi patiešām ir ļoti niecīgs lielums), viņi pamanījušies to nodēvēt par potenciālu iemeslu papildu sekundes pievienošanai kaut kad drīzā nākotnē. Bet tas jau ir nopietni, jo tāds solis varētu kļūt par ļoti nozīmīgu apdraudējumu datorsistēmām visā pasaulē.